Krievija sāk vidēja un mazāka darbības rādiusa raķešu ražošanu, ko aizliedz starptautiskais līgums par šo raķešu likvidēšanu. Tā paziņojusi Krievijas Ārlietu ministrija. Viņi skaidroja, ka tās ir spoguļakcijas attiecībā uz Rietumu ieroču piegādi Ukrainai. Kā liecina publicētais paziņojums, šādu raķešu ražošanas process neaizņems daudz laika, un Krievija šos ieročus izmantos pēc saviem ieskatiem.
“Krievijas paziņojums ir atbilde uz nesenajām ASV darbībām ar Filipīnās uz laiku izvietotām Tomahawk spārnotajām raķetēm,” saka Neatkarīgās bruņojuma kontroles asociācijas (ACA) izpilddirektors Derils Kimbals
”Tās ir vidēja darbības rādiusa raķetes, kuras aizliedz Vidēja darbības rādiusa kodolspēku līgums. Šīs Tomahawk raķetes, kas pagājušajā mēnesī tika nodotas pagaidu rotācijai Filipīnu ziemeļos, nav kodolenerģijas un ir paredzētas, lai cīnītos pret to, ko ASV un Filipīnas uzskata par draudiem – Ķīnas vidēja un vidēja darbības rādiusa ballistiskajām raķetēm.
Tātad, mēs redzam, ka, ja nebūs efektīvu bruņojuma kontroles līgumu, ASV un Krievija var sākt pārdislocēt šāda veida ieročus. Tagad, ja Krievija izvietos lielu skaitu vidēja darbības rādiusa ballistisko raķešu un spārnotās raķetes, tā varētu kļūt par nopietnu problēmu, ja tās būtu bruņotas ar kodolieročiem. Tāpēc mēs aicinām gan ASV, gan Krieviju sākt sarunas par kodolieroču riska samazināšanu un bruņojuma kontroli.
Diemžēl Krievija bez priekšnosacījumiem ir noraidījusi ASV piedāvājumu piedalīties šādās sarunās, jo Krievija apgalvo, ka ASV īsteno naidīgu politiku pret Krieviju. Ja Maskava ir nobažījusies par amerikāņu vidēja darbības rādiusa raķešu izvietošanu, tad tās interesēs ir vienoties diskusijām ar ASV un izpētīt iespējas šo ieroču sistēmu ierobežošanai. Krievija ražo papildu spārnotās raķetes. Viņiem ir vairāki veidi, tostarp spārnotās raķetes Kalibr.
Un viņiem ir arī vidēja darbības rādiusa ballistisko raķešu sistēmas, līdzīgas Iskander, kurām ir kodolspējas, viņu arsenālā ir ieroču sistēmas. Ražošanas jaudas viņiem ir, bet kādas tieši tās šobrīd ir, kara dēļ ir ļoti grūti novērtēt”., uzskata Derils Kimbals
Vudro Vilsona centra pētnieks Viljams Hils uzskata, ka šāds Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojums nav nekas vairāk kā mēģinājums ietekmēt ASV un rietumvalstis, lai tās pārtrauktu palīdzēt Ukrainai.
“Es interpretēju šo paziņojumu kā mēģinājumu nobiedēt vai atturēt ASV, Lielbritāniju, Franciju un citus NATO sabiedrotos no atbalsta Ukrainai. Paziņojumā ir runa par konkrētiem soļiem vai darbībām, uz kurām aicināja Francijas prezidents Makrons, Lielbritānijas ārlietu ministrs un premjerministrs, kā arī ASV rīcība, domājams, nesenais ASV Kongresa lēmums apstiprināt apjomīgu palīdzības paketi Ukrainai. Bet Maskavai tas acīmredzami nepatīk, un tā cenšas mainīt ASV un mūsu sabiedroto kursu un politiku,” atzīmēja Viljams Hils.
”Konkrētu draudu nav, bet sekas būs. Runa ir par Krievijas kodoldoktrīnu un Krievijas Aizsardzības ministrijas tuvākajā laikā gaidāmajām mācībām par taktisko kodolieroču sagatavošanu un izmantošanu. Tas situāciju padara vēl saspringtāku.
Padara cilvēkus nervozākus. Un tas rada vēl lielākas spriedzes un baiļu atmosfēru. Es nedomāju, ka viņi nopietni apsver iespēju izmantot šos ieročus, bet viņi vēlas atgādināt Rietumiem, ka viņiem tie ir, ka tie ir iespējami un ka pastāv briesmas. Un tā nepārprotami ir taisnība.
Viņi citē Krievijas militāro doktrīnu, kas nosaka, ka kodolieroči tiks izmantoti vai nu, reaģējot uz masu iznīcināšanas ieroču izmantošanu pret Krieviju, vai arī tad, ja tiek apdraudēta Krievijas kā valsts pastāvēšana. Un šī ir daļa, kas ir ļoti neskaidra. Mēs nezinām, ko tas īsti nozīmē. Mēs nezinām, vai tas attiecas uz četriem Ukrainas reģioniem, kurus Krievija sauc par jaunām teritorijām. Mēs vienkārši nezinām. Un tas tiek darīts, lai mūs nobiedētu un neļautu atbalstīt Ukrainu. Mēs ceram, ka ne Krievija, ne kāds cits nedomās par šo ieroču izmantošanu”, teica Viljams Hils
