Lai gan šonedēļ tiks pabeigta Auveres elektrostacijas atjaunošana, taču pat šīs, uzņēmuma ”Eesti Energia” jaunākās, elektrostacijas atgriešanās darbā netuvinās elektroenerģijas cenu līmeni Baltijas valstīs Somijas un Zviedrijas līmenim, kur elektrība maksā vairākas reizes mazāk.
Pagājušajā nedēļā vidējā elektroenerģijas biržas cena Baltijas valstīs bija 70 eiro par megavatstundu, bet šonedēļ (dati pieejami uz sestdienas rītu) tā bija jau 88 eiro. Tikmēr Somijā pagājušajā nedēļā elektrība vidēji maksāja 22 eiro, bet šonedēļ – 29 eiro par megavatstundu, savukārt Zviedrijā – attiecīgi 10 un 17 eiro.
Cenu atšķirības iemesls ir vienkāršs: Somija un Zviedrija ražo lētāku elektroenerģiju no vēja un hidroelektrostacijām, un nav pietiekami daudz starpvalstu pārvades līniju uz Baltiju, lai šī lētā elektroenerģija būtiski samazinātu cenas Baltijas valstu tirgū.
Ņemot vērā strāvas kabeļu trūkumu, jebkurš esošā strāvas kabeļa remonts būtiski ietekmē cenu. Enerģētikas eksperts Marko Alliksons no Baltic Energy Partners saka, ka šonedēļ tiek remontēts 700 megavatu kabelis starp Zviedriju un Lietuvu.
“Tāpēc cena bieži vien ir balstīta uz Centrāleiropas biržām caur Lietuvas-Polijas savienojumu vai pēc vietējo ražotāju pieprasījumiem ar augstākām cenām, bez būtiskas saistības ar Skandināvijas cenām Estlink sastrēguma dēļ,” sacīja Aliksons.
Somiju un Igauniju savieno divi Estlink enerģijas kabeļi ar jaudu 350 un 650 megavati. Ja ar Somiju pieejamā energokabeļu jauda būtu lielāka, tad Baltijas valstīs cena tagad būtu zemāka.
“Skandināvijas valstīm šobrīd ir pietiekami hidroenerģijas resursi, kas palīdz tur cenas noturēt zemākas nekā pārējā Eiropā. To veicinājuši arī cikloni, kā rezultātā cenas tur nereti bijušas zem 10 eiro par megavatstundu vai pat negatīvas.” teica Aliksons teica.
Auveres elektrostacija, visticamāk, novērsīs pārmērīgas cenas
Auveres elektrostacija tiks iedarbināta šo sestdien pēc augusta beigās sabojātā siltummaiņa remonta. Sākotnējā prognoze par divu nedēļu remontdarbu periodu nepiepildījās, un stacija tiks nodota ekspluatācijā tikai 28. oktobrī.
Taču šīs elektrostacijas palaišanai būs maza ietekme uz elektroenerģijas cenu Baltijas valstīs.
“Tā kā Auveres elektrostacijas tirgotā jauda ir 274 megavati, tās ietekme uz elektroenerģijas cenām mūsu reģionā ir visai neliela. Elektroenerģijas cenu mūsu reģionā vairāk ietekmē atjaunojamās enerģijas ražošana Baltijas jūras reģionā, lielo atomelektrostaciju darbība un starpvalstu elektrības kabeļu uzticamību,” uzskata ”Enefit Power” vadītājs Andress Vainola.
Šī elektrostacija drīzāk palīdz novērst strauju cenu kāpumu, ja nelabvēlīgos apstākļos sāk strauji pieaugt elektroenerģijas cenas. Tomēr, pēc Vainola domām, Auveres stacija varētu nedaudz mazināt spiedienu uz cenām situācijā, kad elektroenerģijas kabeļi starp Baltiju un Ziemeļvalstīm piedzīvo traucējumus un elektroenerģijas cenas Baltijā strauji pieaug.
Vainola atzīmēja, ka šīs stacijas loma elektroenerģijas ražošanā Igaunijā joprojām ir ievērojama. “Tā kā tā ir modernākā no Narvas koģenerācijas stacijām, tā var piegādāt elektroenerģiju tirgū par viskonkurētspējīgāko cenu,” viņš teica.
Kopš gada sākuma Auveres elektrostacija ir saražojusi 22% no kopējās elektroenerģijas ražošanas Igaunijā. Pēc Vainolas teiktā, stacija šogad darbojās 72% laika, kurā tirgus situācija ļāva tai piedāvāt elektroenerģiju pārdošanai.
Skandināvijā cenas pieaugs, mainoties laikapstākļiem
Alliksons skaidroja, ka Skandināvijas valstis šobrīd ir izdevīgās pozīcijās stiprā vēja un augstā hidroresursu līmeņa dēļ, savukārt Centrāleiropā cena ir augstāka un vairāk atkarīga no gāzes cenas, kā tas ir Baltijas valstīs.
Taču, ja laikapstākļi mainīsies, tas nozīmēs augstākas cenas Somijā nākamajos aukstajos mēnešos.
“Cenu starpība ar Somiju izzudīs, ja ziemas laiks būs auksts un mierīgs. Savukārt, ja laiks būs maigs un vējains, tad lielā cenu atšķirība saglabāsies, jo Baltijas valstīs trūkst elektroenerģijas ražošanas, un Estlink 1000 megavati jaudas nav pietiekamas, lai samazinātu cenas,” sacīja Alliksons.
Pat ja Baltija no Somijas saņems lētāku elektroenerģiju, 1200 megavatu elektroenerģijas kabelis ar Latviju nozīmē, ka cenas joprojām būs augstākas nekā Somijā.
“Igaunijas-Latvijas savienojums nepieciešamības gadījumā “izšķīdinās” visus Somijas pārpalikumus pārējā deficītā Baltijas valstīs. Lai gan pavasara palu laikā Latvijā nereti ir periodi, kad tiek saskaņots cenu līmenis, jo Baltijas valstis var saražot pietiekami daudz elektrības, tad elektroenerģijas pārpalikums ir ļoti liels, un tas ir ļoti nozīmīgs. ” teica Alliksons.