Pēc analītiķu domām, Baltkrievijas armija ir demotivēta un nevēlas cīnīties ar Ukrainu
Baltkrievijas līdera Aleksandra Lukašenko paziņojumi radījuši jaunas bažas, ka viņa armija varētu pievienoties Krievijas spēkiem Maskavas karā pret Ukrainu.
Tomēr šķiet, ka autoritārais līderis nevēlas aizdot savu karaspēku, neskatoties uz Maskavas spiedienu.
Ja Baltkrievijas mazā un nepieredzējušā Baltkrievijas armija iejauksies, papildu karaspēks varētu palīdzēt Maskavai nogriezt dažus galvenos transporta koridorus, bet maz ticams, ka tas ievērojami paplašinātu Krievijas prezidenta Vladimira Putina iespējas kaujas laukā.
“Baltkrievijas armija ir vāja un demotivēta un nevēlas cīnīties ar Ukrainu, kas nozīmē, ka Lukašenko centīsies Putinam dot visu, izņemot Baltkrievijas karavīrus,” ziņu aģentūrai Associated Press sacīja Ukrainas militārais analītiķis Oļegs Ždanovs.
Lukašenko paziņoja, ka viņš un Putins vienojušies par kopīga “reģionāla karaspēka grupējuma” izveidi un, ka Baltkrievijā tiks izvietoti vairāki tūkstoši Krievijas karavīru.
Lukašenko publiski atbalstīja Krievijas uzbrukumu Ukrainai, kā rezultātā pret Minsku tika noteiktas starptautiskās sankcijas. Tomēr Lukašenko vairākkārt noraidījis ierosinājumus, ka Baltkrievija sūtītu savus karavīrus karot Krievijas pusē.
“Ne Baltkrievijas elite, ne iedzīvotāji nav gatavi piedalīties šajā nesaprotamajā karā,” ziņu aģentūrai The Associated Press sacīja neatkarīgais Baltkrievijas analītiķis Valērijs Karbaļevičs.
Daļa no tūkstoš kilometru garās Baltkrievijas un Ukrainas robežas iet tikai 90 kilometrus uz ziemeļiem no Kijivas. Karaspēks, kas ieradīsies no Baltkrievijas, visticamāk, virzīsies uz rietumiem, mērķējot uz Ļvivu un Lucku, kas ir galvenie Rietumu militāro piegāžu transporta mezgli, norādīja Ždanovs.
“Krievijai ir ārkārtīgi svarīgi bloķēt transporta koridoru, jo caur Ļvivu Rietumu ieroči nokļūst austrumos un dienvidos, kur Ukrainas armija veic veiksmīgu pretuzbrukumu, un to var izdarīt tikai no Baltkrievijas,” sacīja Ždanovs.
Tomēr Lukašenko armija ir salīdzinoši maza — tikai 45 000 karavīru, ieskaitot obligātajā dienestā iesauktos — un lielākoties bez pieredzes. Baltkrievijas militārpersonas rīko regulāras mācības, taču karadarbībā nav piedalījušies kopš Otrā pasaules kara.
Pēc Ždanova teiktā, Minska labākajā gadījumā varēs nosūtīt 20 000 militārpersonu – profesionālus karavīrus.
Baltkrievijas militārais analītiķis Aleksandrs Alesins uzskata, ka Lukašenko varētu izvairīties no karaspēka nosūtīšanas, ja paziņos, ka viņa ierobežotais militārais sastāvs ir nepieciešams, lai aizsargātu Baltkrievijas robežas no NATO kaimiņvalstīm Polijas, Lietuvas un Latvijas.
