Dažās klīnikās pacientiem, kas ierodas slimnīcā, ir jāvalkā īpašs slimnīcas apģērbs, piemēram, krekli vai halāti ar saitēm. Šo noteikumu izskaidro infekcijas kontroles pasākumi. Novērojumi liecina, ka šāda pārģērbšanās var slikti ietekmēt cilvēku psiholoģisko stāvokli: tā var veicināt neaizsargātības, bezspēcības un mazvērtības sajūtu. Jaunzēlandes zinātnieki nesen eksperimentāli pārbaudīja slimnīcas halātu negatīvo ietekmi.
Rakstu par Oklendas Universitātes (Jaunzēlande) psihologu pētījumu publicēja JAMA Network Open. Eksperimentam, kas tika organizēts universitātes klīnikā, tika iesaistīta 74 brīvprātīgo grupa. Viņiem tika lūgts piedalīties simulētā slimnīcas uzņemšanas procedūrā un iziet standarta interviju ar ārstiem, kā tas parasti notiek, kad cilvēks nonāk slimnīcā.
Iepriekš dalībnieki tika nejauši izvēlēti: pusei bija atļauts palikt savās drēbēs, bet pārējiem tika lūgts pārģērbties kimono stila slimnīcas halātos ar saitēm sānos. Subjekti un medicīnas interni, kas viņus intervēja, nebija informēti par eksperimenta mērķi. Tāpat praktikantiem stāstīts, ka pacienti mainās pēc saviem ieskatiem.
Pēc tam, izmantojot interviju ierakstus un īpašu programmu, tika analizēts cilvēku runas kopējais vārdu skaits un to emocionālā konotācija. Turklāt dalībnieki aizpildīja dehumanizācijas pieredzes aptauju, autoru izstrādāto anketu, lai novērtētu sajūtas konsultācijas laikā. Pētnieki ir apvienojuši negatīvos iespaidus ar terminu “dehumanizējoša pieredze”.
Rezultāti parādīja, ka tie, kas valkāja slimnīcas halātus, interviju laikā runāja mazāk: vidēji viņi runāja 252 vārdus, salīdzinot ar 330 vārdiem tiem, kuri valkāja savu apģērbu. Pārģērbtie arī savus pārdzīvojumus raksturoja daudz negatīvāk. Raksturojot emocijas, cilvēki teica, ka jūtas neveikli, neaizsargāti un nenoteikti. Daži atzīmēja, ka slimnīcas tērpa dēļ viņi juta varas un autoritātes nelīdzsvarotību starp sevi un ārstu .
Pēc Jaunzēlandes psihologu domām, eksperimenta rezultāti apstiprināja pieejas pareizību, saskaņā ar kuru klīnikas pacientiem ir atļauts palikt personīgajā apģērbā, un viņiem tiek lūgts pārģērbties slimnīcas halātā tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams, piemēram, pirms operācijas. Kā zināms, šāda prakse tiek piekopta arī vairumā Latvijas slimnīcu..
Pētnieki arī aicināja slimnīcas apģērbu veidot tā, lai tas būtu ērts un neapgrūtinātu pacientus un neierobežotu viņu pašcieņu.
