Kā raksta Politico, Eiropas Savienība (ES) meklē veidus, kā padarīt 2040. gada klimata mērķi pieņemamu dalībvalstīm. Valstu atbalsts augstām klimata ambīcijām ir mazinājies, un pašreizējie ES amatpersonu risinājumi paredz, ka valstīm nevajadzētu pilnībā sasniegt mērķi iekšzemē.
Eiropas Komisija plāno 2. jūlijā atklāt jaunu klimata priekšlikumu, kas noteiks bloka ekonomikas kursu nākamajiem 15 gadiem.
Tomēr vairums ES dalībvalstu vēlētos, lai Brisele apietu šo jautājumu, tāpēc amatpersonas meklē atbrīvojumus, kas varētu pārliecināt skeptiski noskaņotās valdības atbalstīt mērķi līdz 2040. gadam samazināt emisijas par 90 procentiem.
Politico veica aptauju ES dalībvalstu vidū, lai kartētu valstu nostājas klimata mērķa jautājumā.
Aptauja, kurā piedalījās vides un klimata ministrijas 27 valstīs, atklāja, ka 2040. gada mērķim ir mazs atbalsts, ja vien tas neietver valstu īpašu nosacījumu piešķiršanu.
Tikai sešas valstis uzskata, ka tās atbalsta šo mērķi, nepieprasot būtiskas piekāpšanās.
Čehijas Republika ir “skeptiķi”. Lietuva varētu atbalstīt klimata mērķi, “ar nosacījumu, ka tiek izpildīti pamatnosacījumi”, savukārt Itālija vēlas samazināt mērķa skaitli.
Deviņas valstis, tostarp Francija un Vācija, pauda atbalstu starptautisko oglekļa kredītu izmantošanai mērķa sasniegšanai – pretrunīgi vērtētam pasākumam, kas paredzētu, ka ES daļu savu klimata pasākumu novirzīs nabadzīgākām valstīm.
Daudzas valdības savam atbalstam izvirzīja arī papildu nosacījumus.
Politico raksta, ka, lai gan paredzams, ka paredzētais 90 procentu mērķis paliks spēkā, to, visticamāk, papildinās daudzi “elastīgi pasākumi”, tostarp oglekļa kredīti, kas ļautu ES radīt vairāk emisiju nekā saskaņā ar fiksēto mērķi.
Šī pieeja iezīmē krasu atkāpšanos no pašreizējās klimata politikas. Bloka juridiski saistošie emisiju samazināšanas mērķi — 55% samazinājums līdz 2030. gadam un neto nulle līdz 2050. gadam — ir skaidri mērķi, kurus var sasniegt tikai ar iekšējiem centieniem.
Taču politiskā interese par vērienīgiem klimata pasākumiem visā blokā ir mazinājusies, un arī kādreiz nelokāmie zaļās politikas atbalstītāji atkāpjas. Karš Ukrainā, tirdzniecības spriedze, rūpniecības lejupslīde un citas problēmas Eiropas valstīs ir guvušas virsroku pār klimata mērķiem.
Sešas valstis, kas pauda vairāk vai mazāk beznosacījumu atbalstu 90 procentu mērķim, bija Dānija, Spānija, Somija, Nīderlande, Luksemburga un Slovēnija.
Tikai trīs valdības — Polija, Čehija un Itālija — pauda stingru pretestību šim mērķim.
Itālijas vides ministrs Gilberto Pičeto Fratins bija vienīgais, kas ierosināja alternatīvu skaitli, martā lūdzot Komisijai izvērtēt iespēju noteikt mērķi 80 vai 85 procentu apmērā.
Septiņas valstis atteicās sniegt sīkāku informāciju par savu nostāju, un četras neatbildēja uz komentāru pieprasījumiem. Tomēr daudzas valdības, kas apgalvoja, ka tām nav oficiālas nostājas attiecībā uz mērķi, savās atbildēs minēja “elastību” vai īpašus nosacījumus.
Pārējās septiņas valstis paziņoja, ka varētu atbalstīt 90 procentu mērķi vai nenorādītu “ambiciozu” mērķi, ja tiktu izpildīti noteikti nosacījumi. Tomēr šie nosacījumi ietvēra aicinājumus uz īpašu attieksmi, kā arī izmaiņas spēkā esošajos tiesību aktos.
Daudzas valstis vēlas, lai Eiropas Komisija atzītu, ka laiki ir mainījušies.
“Ir svarīgi, lai [2040. gada] priekšlikums atspoguļotu arī jaunus ģeopolitiskus un sociālekonomiskus izaicinājumus, kas radušies kopš sākotnējo klimata mērķu noteikšanas,” paziņojumā norādīja Latvijas Klimata pārmaiņu ministrija.
Vispopulārākais īpašais nosacījums ir oglekļa kredīti
Politico skaidro, kā darbojas oglekļa kredīti: Viena valsts (vai ES) finansē emisiju samazināšanas projektu (piemēram, vēja parku) citā valstī. Finansētājvalsts pēc tam var atskaitīt jebkuru finansētā projekta radīto oglekļa emisiju samazinājumu no savām emisijām, nevis to izdarīt otrai valstij.
Tas nozīmē, ka ES varētu nedaudz atpalikt no 90 procentu mērķa un finansēt projektus citās valstīs, lai kompensētu šo iztrūkumu.
Zviedrija jau agrīnā stadijā atbalstīja oglekļa kredītus, decembrī notikušajā ES vides ministru sanāksmē apgalvojot, ka tie varētu veicināt investīcijas jaunattīstības valstīs, raksta Politico, atsaucoties uz redzētu dokumentu.
Taču kredīti kā iespēja tika nopietni apspriesti tikai dažus mēnešus vēlāk, kad ES klimata komisārs Vopke Hekstra martā ierosināja valdībām to izmantošanu.
Ir pazīmes, ka Hekstra slepeni strādāja, lai bruģētu ceļu starptautiskai kredītu sistēmai. Saskaņā ar Politico sniegto informāciju, Nīderlandes komisārs veiksmīgi lobēja Vācijas koalīcijas valdību, lai tā atbalstītu 90 procentu mērķi, kas ietvertu starptautisko kredītu izmantošanu.
Aprīlī Hekstra žurnālistiem sacīja, ka viņa misija Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai ir atrast veidu, kā rast atbalstu 90 procentu mērķim. Taču viņš atzina, ka viņam ir bijušas grūtības atrast atbalstu.
Hekstram kredīti varētu būt veids, kā palielināt šo atbalstu.
Lai gan Vācija ir vienīgā valsts ar sabiedrības atbalstu oglekļa kredītu jautājumā, šim pasākumam ir ievērojams atbalsts arī citu valdību vidū.
Papildus Berlīnei un Stokholmai kredītpunktu sistēmu atbalstīja arī Francija, Horvātija, Lietuva, Polija un Portugāle, kā arī piesardzīgākā Slovēnija. Čehijas Republika ir paziņojusi par savu interesi par šādu iespēju.
Neviena valsts nepārprotami nepaziņoja, ka iebilst pret starptautisko oglekļa kredītu izmantošanu, lai gan Dānija, Nīderlande, Slovēnija, Latvija un Luksemburga pauda skepsi.
“Mums jāņem vērā, ka paļaušanās uz starptautiskajiem kredītiem varētu apdraudēt emisiju samazināšanas un ar to saistīto tehnoloģiju ekonomisko pamatojumu ES,” sacīja Nīderlandes klimata ministres Sofijas Hermansas pārstāvis.
Dānija, kas kopš jūlija vada diskusijas par ES 2040. gada mērķi, ir viena no dalībvalstīm, kas šajā jautājumā ir piesardzīgāka, maijā Briselē notikušajā pasākumā sacīja Dānijas klimata atašejs Majs Emmertsens. Dānijas Klimata ministrija paziņoja, ka tai nav oficiālas nostājas.
Slovēnijas vides ministrija paziņoja, ka varētu atbalstīt ierobežotu kredītu izmantošanu “kompromisa garā”, ja ES noteiks stingrus drošības pasākumus.
Vislielāko pretestību starptautisko kredītu izmantošanai ir paudusi ES Klimata pārmaiņu zinātnes padome, kas šomēnes publicēja ziņojumu, kurā apstiprināja savu 2023. gada ieteikumu līdz 2040. gadam samazināt emisijas par 90–95 procentiem.
Zinātnieki uzsvēra, ka ieteikums, ko Komisija vairākkārt ir minējusi kā pamatu saviem 2040. gada mērķiem, attiecas uz klimata rīcību bloka robežās. Viņi brīdināja, ka oglekļa kredīti apdraudēs ES centienus klimata jomā un novirzīs tik ļoti nepieciešamos finanšu resursus no iekšējām zaļajām pārmaiņām.
Pētnieki arī atzīmēja, ka joprojām pastāv milzīgi jautājumi par kredītu ticamību un ka līdzīgas shēmas pagātnē bieži vien nav novedušas pie solītā emisiju samazinājuma.
