Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER) publicējusi nesen veiktu pētījumu par to, kāpēc elektroenerģijas cenas ir dārgas un kāda loma tajā ir dabasgāzei.
Pirmdien Briselē notikušās ES Enerģētikas padomes sanāksmes darba kārtībā bija tādi jautājumi kā augstas cenas un piegādes drošība. Tikšanās laikā ES Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) direktors iepazīstināja ar galvenajām atziņām ES enerģijas tirgos, akcentējot galvenos izaicinājumus un sniedzot ieteikumus šo izaicinājumu risināšanai.
Saskaņā ar ACER datiem 2024. gada sākumā tika reģistrētas zemākās cenas enerģijai un gāzei kopš 2021. gada, pateicoties spēcīgajai atjaunojamās enerģijas piegādei un kodolenerģijas atjaunošanai Francijā. Elektroenerģijas cenas visā ES pagājušajā gadā bija vidēji 81 eiro/MWh, salīdzinot ar 227 eiro/MWh 2022. gadā.
Tomēr vidējās enerģijas cenas joprojām ir divas reizes dārgākas nekā ASV. (46 eiro/MWh), savukārt gāzes cenas ir piecas reizes augstākas (27 eiro/MWh). Ziņojumā ir arī parādītas “ievērojamas reģionālās atšķirības” enerģijas cenās, kā arī liela nestabilitāte, “ko izraisa gāzes cenu svārstības un atjaunojamo energoresursu mainīgums”.
Praksē katru gadu tiek izmantoti tikai 20% no gāzes jaudas, bet pīķa stundās šis skaitlis palielinās līdz 52%, jo tikai gāze spēj apmierināt lielāku pieprasījumu, un gāzes nozīme ar pīķa stundu ražošanu tikai kļūst stingrāka. 2023. gadā gāzes spēkstacijas pīķa stundās darbojās ar 42% no jaudas.
Attēlā vidējās nākamās dienas cenas, ES-27/EEZ (Norvēģija), no 2024. gada jūlija līdz septembrim plkst 17:00 UTC (EUR/MWh)
Saskaņā ar ziņojumu gāzes patēriņš turpināja samazināties, ES patērējot par 24 TWh mazāk gāzes nekā 2023. gadā, kā rezultātā gāzes patēriņš ir tikai 14%. Arī ogļu ražošana samazinājās otro gadu pēc kārtas, kā rezultātā fosilais kurināmais veido tikai 33% no ES elektroenerģijas ražošanas. Tomēr, neskatoties uz mazāku atkarību no gāzes ražošanas, gāze joprojām ir galvenais elektroenerģijas cenu virzītājspēks.
“Taču, lai gan ar gāzi saražotās elektroenerģijas īpatsvars samazinājās līdz 14%, no 18% 2020. gadā, dabasgāzes cenas joprojām nosaka elektroenerģijas cenas 40% gadījumu,” savā rakstā brīdina EURACTIV.
Tādas pašas bažas radīja arī ACER. “Lai gan elektroenerģijas tirgi kopumā kļūst mazāk atkarīgi no gāzes ražošanas, tie arvien vairāk ir pakļauti gāzes tirgus svārstībām periodos, kad ir nepieciešama fosilā kurināmā ražošana.”
Saskaņā ar ACER teikto, nākamajos divos gados, kuru potenciālie notikumi sāksies 2025. gada beigās, sagaidāms, ka gāzes un enerģijas cenas ievērojami samazināsies, palielinoties sašķidrinātās dabasgāzes importam, turpinoties atjaunojamās enerģijas pieaugumam un efektivitātes pasākumiem.
