Pēc telefonsarunas ar Vladimiru Putinu Donalds Tramps skaidri norādīja, ka ir gatavs atteikties no turpmākiem mēģinājumiem izbeigt karu Ukrainā. Tas ir pamudinājis Eiropas līderus un dažus Republikāņu partijas biedrus Amerikas Savienotajās Valstīs pieprasīt, lai Trampa administrācija neizstātos no miera procesa.
Trampa komentāri pēc sarunas ar Putinu, gan publiski, gan sarunās ar Eiropas līderiem un Volodimiru Zeļenski, ir izraisījuši “diplomātisko centienu vilni”, lai saglabātu spiedienu uz Krieviju un pārliecinātu Vašingtonu neatteikties no miera sarunām par Ukrainu, raksta Financial Times.
Otrdiena, pēc viņas datiem, kļuva par dienu ar daudzām sarunām un tikšanām starp Eiropas un Ukrainas līderiem un augsta ranga drošības amatpersonām. Diskusijās tika apspriestas stingrākas sankcijas pret Krieviju (iespējams, bez ASV iesaistīšanās) un veidi, kā pārliecināt Balto namu atjaunot centienus panākt pamieru, laikrakstam pastāstīja vairākas amatpersonas, kas ir pārzinājušas sarunas. “Mums jāatrod veids, kā ASV var palikt,” teica viens no viņiem.
Tikmēr ASV Trampa partijas biedri sāka zaudēt uzticību viņa taktikai pēc tam, kad Putins un ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pagājušajā nedēļā ignorēja sarunas Stambulā, raksta The Hill . Senāta Bruņoto spēku komitejas priekšsēdētājs Rodžers Vikers sacīja, ka Trampam ir jāieņem stingrāka nostāja. “Pret viņiem Krieviju vajadzētu izturēties kā pret agresoriem, kara noziedzniekiem, kas viņi ir, īpaši Putinu,” publikācijai sacīja Vikers. “Mūsu sarunu vedējiem ir jāsaprot, ka no Vladimira Putina lūpām neskanēs neviens patiesības vārds. Viņš nekad nepildīs nevienu no saviem solījumiem. Viņu interesē tikai dominēt pār saviem kaimiņiem. Tas ir jāatzīst.”
Trampa sarunas ar Ukrainas, Somijas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Lielbritānijas un Eiropas Komisijas līderiem skaidri parādīja viņa nodomu izstāties no miera procesa Ukrainā un ļaut Maskavai un Kijevai pašām un tieši vienoties par pamieru, FT pastāstīja ar sarunām pārzinošas amatpersonas.
Viņi apgalvo, ka Tramps neesot solījis palielināt spiedienu uz Putinu, lai aicinātu viņu pie sarunu galda. Kāds augsta ranga Eiropas diplomāts pastāstīja FT:
”Viņš iet ārā. Ukrainas atbalstīšana un finansēšana, spiediena izdarīšana uz Krieviju — tas viss tagad gulstas uz mums”.
Ukraina cer vienoties par “kopīgām nostājām” ar Eiropas sabiedrotajiem, sacīja Ukrainas amatpersona: “Mēs skaidri redzam, ka Tramps vēlas pamest sarunas. Mērķis ir noturēt amerikāņus sarunās un atrast kopīgu valodu [par] to, kā nodrošināt pamieru.”
Trampa pašreizējā nostāja un retorika krasi kontrastē ar Rietumu ultimātu, ko viņš nesen atbalstīja, piedraudot Putinam ar papildu sankcijām, ja viņš nepiekritīs 30 dienu ilgam pamieram, kam Ukraina jau bija piekritusi.
“Amerika pagājušajā nedēļā paziņoja, ka, ja Krievija nepiekritīs pilnīgam un beznosacījumu pamieram, tam būs sekas,” otrdien paziņoja ES diplomātijas vadītāja Kaja Kallasa. – Mēs vēlamies redzēt šīs sekas no ASV puses. Patiesībā mēs šo sarunu laikā neredzējām nekādu ASV spiedienu uz Krieviju.
Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs paziņoja, ka ES atbalsta ASV senatora Lindsija Greiema ierosinātās jaunās sankcijas, taču vēl nav skaidrs, ko darīs Tramps: “Jautājums ir, kāds būs vēstījums no Baltā nama?”
Somijas prezidents Aleksandrs Stubs paziņoja, ka apspriež ar Greiemu likumprojekta pieņemšanu, kuru atbalsta vairāk nekā 70 senatoru no abām partijām. Tas paredz 500% nodevu ieviešanu Krievijas naftas, gāzes un urāna pircējiem, kā arī sankcijas pret Krievijas finanšu sektoru.
Pats Greiems un republikāņu vairākuma līderis Kongresa augšpalātā Džons Tjūns prezidentu sarunas priekšvakarā paziņoja, ka likumprojekts ir “gatavs darbam”. “Ja Baltais nams secinās, ka ir nepieciešamas stingrākas sankcijas, mēs esam gatavi to darīt,” sacīja Tjūns.
Republikāņu senators Toms Tilliss, tāpat kā eiropieši, pēc tam aicināja Trampa administrāciju “izdarīt spiedienu uz Putinu un darīt viņam zināmu, ka mēs to darīsim tik ilgi, cik nepieciešams, līdz viņš pieņems miera nosacījumus”.
