Eksperti saista šo karstuma viļņu pieaugošo biežumu un intensitāti ar klimata pārmaiņām. Zinātnieki brīdina, ka šādi ekstremāli laikapstākļi kļūst arvien biežāki visā Eiropas dienvidu reģionā.
Trešdien Eiropa turpina cīnīties ar ekstremālām temperatūrām, ko izraisa ārkārtējs Āfrikas anticiklons, kas izplatās visā kontinentā, un vairāku valstu varas iestādes izdod jaunus sarkanās trauksmes brīdinājumus, pieaugot ārkārtas gadījumu skaitam.
Karstuma brīdinājumi tika izdoti atsevišķām Spānijas, Portugāles, Itālijas, Vācijas un Apvienotās Karalistes daļām, un trešdien tiek prognozēti jauni karstuma maksimumi, pirms tiek prognozēts, ka dažos apgabalos atvieglojumu sniegs lietus.
Itālija
Itālijas galvaspilsētā Romā cilvēki cīnījās, lai tiktu galā ar karstumu, gaisa temperatūrai pārsniedzot 40 grādus pēc Celsija. Tūristi mērcēja rokas, plaukstas un sejas pilsētas visuresošajās strūklakās un našķojās ar saldējumu, cenšoties atvēsināties.
Itālijas Veselības ministrija izsludināja sarkanās karstuma trauksmes brīdinājumus 17 pilsētām visā valstī, tostarp Romai, Florencei, Turīnai un Milānai.
Romas Civilās aizsardzības vienība ap pilsētu uzstādīja ar gaisa kondicionētāju aprīkotas teltis un piecās mobilajās vienībās visā pilsētā no Kolizeja līdz Vatikānam izdalīja ūdens pudeles.
“Saulesbrilles, nedaudz saules aizsargkrēma, cepure, un viss. Ak, jā, un vienmēr somā jābūt ūdenim,” tāda bija izdzīvošanas formula Džūlijai Riolači, 18 gadus vecai meitenei, kas ieradās no Korsikas.
Divdesmit gadus vecam itālim Paolo Skarabadžo bija cits risinājums: “Samitrina rokas ar strūklakas ūdeni,” viņš teica, “un tad staigā pa mazām ieliņām, kas atrodas ēnā, lai nepaliktu saulē.”
Pirmdien viens cilvēks noslīka pēc Frēžī upes applūšanas Itālijas ziemeļos, savukārt 47 gadus vecs vīrietis, kurš strādāja būvlaukumā netālu no Boloņas, gāja bojā betona liešanas laikā.
Spānija
Spānijas Katalonijas reģionā otrdien meža ugunsgrēks prasīja divu cilvēku dzīvības, un neatliekamās palīdzības dienesti un amatpersonas trešdien prognozēja papildu vēju un pērkona negaisus.
Ugunsgrēks kopš tā laika ir lokalizēts, un, pēc ugunsdzēsēju brigāžu sniegtās informācijas, citu cietušo nav, taču Torrefetas ugunsgrēks, kas otrdienas pēcpusdienā izcēlās lauksaimniecības zemē, iznīcināja vairākas fermas un skāra aptuveni 40 kvadrātkilometru lielu platību.
Pirmais karstuma vilnis šogad sāka pārņemt Spāniju nedēļas nogalē, un karstuma vilnis nav gaidāms līdz ceturtdienai, pirmdien paziņoja valsts meteoroloģiskais dienests.
Sestdien valstī, šķiet, tika sasniegts jauns jūnija rekords, kad Huelvas provincē dienvidos tika reģistrēti 46 grādi pēc Celsija, savukārt galvaspilsētas Madrides iedzīvotāji stāsta, ka pilsētā ir grūti tikt galā ar augsto temperatūru.
Nīderlande
Tikmēr Nīderlandes pilsētā Sūstā otrdienas vakarā ugunsdzēsēji atveda šļūtenes uz vietējo parku, lai karstuma viļņa laikā atvēsinātu iedzīvotājus.
“Paņemiet līdzi ūdens pistoli un peldkostīmu, jo garantēti samirksiet,” ugunsdzēsēji rakstīja Instagram ierakstā.
Desmitiem ģimeņu baudīja publisko pasākumu ar ūdenspistolēm.
“Tā ir ļoti laba ideja no viņu puses, ka viņi palīdz, atvēsina mūs un vienlaikus izklaidē,” sacīja Sūstas iedzīvotājs Mārtens.
Francija
Parīzes elegantās Hausmaņa stila fasādes un šaurās, vēsturiskās ielas, kas dienā apbur tūristus, drīz vien varētu vērsties pret iedzīvotājiem, jo pilsētu pārņem nežēlīgi karstuma viļņi.
Šonedēļ pieaugošā temperatūra ir atklājusi, kā galvaspilsētas leģendārā arhitektūra un blīvie pilsētu “kanjoni” aiztur un izstaro siltumu ilgi pēc saulrieta, pakļaujot riskam neaizsargātas iedzīvotāju grupas.
Pilsētvides klimatologs Ervans Kordo paskaidroja, ka saules apspīdētās kaļķakmens fasādes dienas laikā absorbē milzīgu siltuma daudzumu.
“Tad naktī, kad vairs nav saules gaismas, šis siltums tiks atbrīvots, kas nozīmē, ka ielai būs grūti atdzist,” viņš teica.
Ietekme ir visizteiktākā centrālajos rajonos, īpaši Sēnas upes labajā krastā, kur nakts temperatūra var būt par sešiem līdz septiņiem grādiem augstāka nekā lapu koku klātos dzīvojamos priekšpilsētās.
Papildu ievainojamības faktori ir iedzīvotāju novecošanās un slikti siltināti 19. gadsimta daudzdzīvokļu nami.
Bijušajā dzelzceļa teritorijā pilsētas rietumos jaunbūvē ir izveidots “zaļās salas” parks, kas paredzēts ēnas nodrošināšanai, ūdens apsaimniekošanai un vēsuma atpūtas vietas veidošanai.
“Tas piedāvā vairākas īpašības: ēnojumu, atjaunošanu, ūdens apsaimniekošanu, apūdeņošanu un efektīvi kalpo kā klimata patvērums cilvēkiem, kad viņi mājās izjūt izteiktu termisku diskomfortu,” sacīja Kordo, pastaigājoties pa zaļojošo oāzi, ko ieskauj modernas dzīvojamās ēkas.
Ja koku stādīšana un augsnes atjaunošana nav iespējama, var palīdzēt vienkārši tehniski pielāgojumi.
“Tas ir diezgan vienkārši, bet, ja mūsdienās nav slēģu, mēs esam redzējuši piemērus, kur slēģus var uzstādīt, ēkām pievienot saules aizsargus vai pat virs ielas, kur nav iespējams pievienot veģetāciju, mēs patiešām varam izmantot ēnojuma tekstūras, kā tas redzams, piemēram, Seviljā,” sacīja Kordo.
Tā kā Eiropa piedzīvo spēcīgu karstuma vilni ar rekordlielu temperatūru, eksperti ekstremālo laikapstākļu pieaugošo biežumu un intensitāti ir saistījuši ar klimata pārmaiņām.
Zinātnieki brīdina, ka šādi ekstremāli laikapstākļi kļūst arvien biežāki, jo īpaši Eiropas dienvidu reģionos.
