Novembra sākumā ASV Valsts departaments noteica sankcijas pret Krievijas Arctic LNG 2 projektu.
Laikraksts Financial Times, kā arī uz to atsaucoties Ukrainas mediji, ziņo, ka ASV pieliek pūles, lai ierobežotu Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) eksportu.
Vēl nesen ASV centās novērst sašķidrinātās dabasgāzes piegāžu traucējumus, jo Eiropas valstis piedzīvoja šāda veida degvielas deficītu, un turpināja importēt Krievijas SDG pēc tam, kad pagājušajā gadā sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā.
Novembra sākumā Valsts departaments noteica sankcijas pret Krievijas kompānijas Novatek vadīto Krievijas Arctic LNG 2 projektu.
Pēc FT domām, šī ir pirmā reize, kad SDG piegādes tieši skar sankcijas.
Maskava plānoja, ka Arctic LNG 2 būs trešais Krievijas SDG projekts, kas potenciāli varētu nodrošināt piekto daļu no Krievijas plānotās SDG ražošanas apjoma 100 miljonu tonnu gadā līdz 2030. gadam. Bija paredzēts, ka piegādes sāksies 2024. gada pirmajā ceturksnī.
ASV vēl nav veikušas tiešus pasākumus pret citiem lieliem Krievijas SDG projektiem – Jamalas SDG un Sahalīna-2.
ES nav noteikusi sankcijas pret Krievijas SDG. Neraugoties uz strauju cauruļvadu gāzes importa samazinājumu uz Eiropu, reaģējot uz Krievijas militārajām darbībām, ES valstis 2023. gadā iegādājās rekordlielu daudzumu Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes.
Saskaņā ar Bloomberg datiem no 2022. gada janvāra līdz septembrim ES valstis Krievijas sašķidrinātajai dabasgāzei iztērēja 12,5 miljardus eiro, kas ir piecas reizes vairāk nekā tajā pašā laika posmā 2021. gadā.
