Karš Ukrainas teritorijā ir tikai daļa no plašāka konflikta, kas stiepjas no Baltijas jūras līdz Ziemeļkorejai. Par to britu profesors un vēsturnieks Filipss O’Braiens raksta savā slejā, kas publicēta žurnālā The Atlantic.
Viena no galvenajām kara frontēm atrodas Baltijas jūrā. Tomēr kontinenta lēmumu pieņēmēji spītīgi atsakās saukt karu par karu.
Pēc O’Braiena domām, politikas veidotāju nespēja nosaukt karu par karu ir daļa no valsts vardarbības noliegšanas kultūras, kurai ir sena vēsture.
Paaudžu gaitā politikas veidotāji ir izveidojuši daudzas konfliktu apakškategorijas, piemēram, aukstais karš , piespiedu miers, kiberkarš vai hibrīdkarš. Vladimira Putina iemīļotā militārā specoperācija ir tikai pēdējais posms garā ķēdē.
Putins karu sauc par speciālo operāciju, jo nevēlas publiski atzīt, ka izvērš brutālu karu pret ukraiņiem.
O’Braiens raksta, kā tāpat daudzi Eiropā izvairās raksturot Krievijas sabotāžas kampaņu pret Eiropu kā karu, jo nevēlas veikt pretpasākumus.
Pēc O’Braiena teiktā, karš uz Ukrainas zemes ir tikai redzama daļa no globālā kara, kas stiepjas no Baltijas jūras līdz Kazahstānai, kur avarēja Krievijas pretgaisa aizsardzības bojātā Azerbaidžānas lidmašīna.
Kara globālo raksturu vēl vairāk uzsver Ziemeļkorejas karavīri, kas ierodas no tūkstošiem kilometru attāluma
Neskatoties uz to visu, Eiropas valdības vilcinās atbalstīt Ukrainu, un tām nav skaidras stratēģijas, kā novērst vai pat ierobežot Krievijas sabotāžas kampaņu.
Pēc O’Braiena domām, kara nosaukšana par karu nenozīmētu, ka valstīm būtu jāsāk militāras operācijas pret Krieviju. Tā vietā tas varētu mudināt Eiropas līderus pārdomāt savu aizsardzību.
Amerikas Savienotās Valstis vairs nav uzticams partneris
Visā laikmetā pēc Otrā pasaules kara Eiropa ir bijusi iemidzināta, paļaujoties uz ASV militāro spēku, un tajā pašā laikā nodeva tai karadarbību.
Topošais ASV prezidents Donalds Tramps atklāti nicina daudzas Eiropas valdības un, šķiet, atsakās no tradicionālās ASV kā kontinenta aizsarga lomas.
Pēc O’Braiena teiktā, ASV vairs nevar uzskatīt par uzticamu Eiropas sabiedroto. Tajā pašā laikā Putina mērķis ir gāzt visu Eiropas kārtību.
Eiropai ir jāuzņemas atbildība par savu aizsardzību. Pirmais solis šajā apziņā ir atzīt to, kas jau notiek. Sauksim karu par karu, saka profesors.
