Eiropas Savienība izstrādā “B plānu”, kas paredz saglabāt pret Krieviju vērstās sankcijas, ja ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija paziņos par izstāšanos no miera sarunām Ukrainā un tuvosies Maskavai. Par to laikrakstam “Financial Times” (FT) pastāstīja ES ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa.
Eiropa uzskata, ka ASV apsver iespēju “pamest Ukrainu” un mēģināt vienoties ar Krieviju, jo sarunu process ir izrādījies pārāk sarežģīts, sacīja Kallasa. Pēc viņas teiktā, “B plāns” ir vērsts uz ekonomiskā spiediena turpināšanu uz Krieviju pat tad, ja Ungārija jūlijā bloķēs ES sankciju pagarināšanu. “Ir arī B plāns, bet mums ir jāstrādā pie A plāna, jo pretējā gadījumā jūs koncentrēsieties uz B plānu, un tad tas kļūs par realitāti,” skaidroja diplomāte, piebilstot, ka sarunas ar Vašingtonu un citiem partneriem par pret Krieviju vērstā sankciju režīma saglabāšanu turpinās.
Dažas Eiropas galvaspilsētas apspriež, vai sekot ASV piemēram, ja tā “pametīs” Ukrainu un atjaunos attiecības ar Krieviju. Viņi cer, ka viņiem “vairs nebūs jāatbalsta Ukraina,” sacīja Kallasa. Viņa to nosauca par “viltus cerību” un uzsvēra, ka Kremlis armijai tērē vairāk nekā 9% no Krievijas IKP un “vēlēsies to izmantot vēlreiz”.
Pēc Eiropas diplomātijas vadītājas teiktā, ES varētu sniegt finansiālu palīdzību Ukrainai ASV izstāšanās gadījumā, taču bez amerikāņiem būs grūti “aizpildīt robus” militārajās piegādēs Kijevai. Eiropa turpina mēģināt pārliecināt Amerikas Savienotās Valstis, ka “šī kara iznākums ir arī viņu interesēs”, sacīja Kallass. Viņa arī uzsvēra, ka neviena ES valsts nepiekritīs Krimas atzīšanai par Krievijas daļu, kas iepriekš tika apspriesta Vašingtonā un kategoriski noraidīta Kijivā.
“Runājot par Eiropu, mēs to atkārtojam atkal un atkal… Krima ir Ukraina. Amerikāņiem rokās ir instrumenti, ko viņi var izmantot, lai izdarītu spiedienu uz Krieviju, lai tā apturētu šo karu. Prezidents Tramps teica, ka vēlas, lai slepkavības tiktu pārtrauktas. “Viņam ir jāizdara spiediens uz to, kas pastrādā slepkavības,” sacīja Kallass.
Amerikāņu priekšlikumu projektā par kara apturēšanu Ukrainā, ko Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs 17. aprīlī atveda uz Parīzi, bija iekļauta klauzula par sankciju pret Krieviju mīkstināšanu vēl pirms miera sarunu beigām. ES un Ukraina noraidīja šo priekšlikumu un iesniedza pretprojektu, kas paredzēja pakāpenisku pret Krieviju vērsto ierobežojumu atcelšanu, ja Maskava nepārkāps pamiera nosacījumus.
