Krievijas uzbrukums Ukrainai 24. februārī iezīmēja trešā pasaules kara sākumu, kas potenciāli varētu iznīcināt mūsu civilizāciju. Pirms iebrukuma notika ilga Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina tikšanās 4.februārī, kad Pekinā sākās Ķīnas Jaunais gads un Ziemas Olimpiskās spēles. Tikšanās beigās Putins un Sji nāca klajā ar rūpīgi izstrādātu 5000 vārdu garu dokumentu, kurā deklarēta cieša partnerība starp abām valstīm. Šis dokuments ir spēcīgāks par jebkuru vienošanos, un tam noteikti nepieciešamas detalizētas iepriekšējas sarunas. Šādi savu rakstu vietnē Project Syndicate (Šeit ) iesāk ASV miljardieris Džordžs Soross
Mani pārsteidza tas, ka Sji nepārprotami deva Putinam carte blanche iebrukt un sākt karu pret Ukrainu. Viņam jābūt pilnīgi pārliecinātam, ka viņa apstiprināšana Ķīnas valdnieka amatā uz mūžu (paredzēts gada otrajā pusē) būs tikai formalitāte. Koncentrējot visu varu savās rokās, Sji rūpīgi izstrādāja scenāriju, kurā viņš tiktu pacelts līdz Mao Dzeduna un Dena Sjaopina līmenim.
Putins ar Sji atbalstu ir neticami brutāli īstenojis savu mūža sapni. Putinam drīz apritēs 70, un viņam šķiet, ka, ja vēlas atstāt pēdas Krievijas vēsturē, viņam jārīkojas tagad vai nekad. Bet viņam ir perverss priekšstats par Krievijas lomu pasaulē. Acīmredzot viņš uzskata, ka krievu tautai ir vajadzīgs cars, kuram viņi akli sekos. Tas ir tiešs pretstats demokrātiskai sabiedrībai, un šis jēdziens kropļo krievu “dvēseli”, emocionālu līdz sentimentalitātei.
Bērnībā es daudzkārt satiku krievu karavīrus, kad viņi 1945. gadā okupēja Ungāriju. Es uzzināju, ka viņi ir gatavi padalīties ar pēdējo maizes gabalu, ja jūs viņiem pajautāsiet. Pagāja daudzi gadi, un astoņdesmito gadu sākumā es iesaistījos politiskā labdarībā.
Sākumā es izveidoju fondu savā dzimtajā Ungārijā, bet pēc tam aktīvi piedalījos padomju impērijas sabrukumā. Kad 1985. gadā pie varas nāca Mihails Gorbačovs, šis krahs jau sākās. Es nodibināju fondu Krievijā, pēc tam to darīju visās PSRS pēcteces valstīs. Ukrainā es nodibināju fondu vēl pirms tā kļuva par neatkarīgu valsti. 1984. gadā viesojos Ķīnā, kur kļuvu par pirmo ārzemnieku, kuram ļāva dibināt fondu (es to slēdzu 1989. gadā, tieši pirms Tjaņaņmeņas laukuma slaktiņa).
Es personīgi Putinu nepazīstu, bet ļoti uzmanīgi vēroju viņa augšupeju un zinu, ka viņš ir nežēlīgs. Čečenijas galvaspilsētu Grozniju viņš padarījis par drupām un tagad draud to pašu izdarīt ar Ukrainas galvaspilsētu Kijevu.
Putins savulaik bija viltīgs VDK darbinieks, taču šķiet, ka pēdējos gados viņš ir mainījies. Nācis klajā ar ideju par labošanu, viņš acīmredzami zaudēja saikni ar realitāti. Viņš neapšaubāmi kļūdījās, vērtējot situāciju Ukrainā. Viņš paredzēja, ka krievvalodīgie ukraiņi sagaidīs Krievijas karavīrus ar atplestām rokām, taču izrādījās, ka viņi ne ar ko neatšķiras no ukraiņu valodā runājošajiem iedzīvotājiem. Ukraiņi organizēja neticami drosmīgu pretošanos nepārprotami pārākam ienaidniekam.
2021. gada jūlijā Putins publicēja garu rakstu, kurā apgalvoja, ka krievi un ukraiņi patiesībā ir viena tauta un ka ukraiņus maldina neonacistu aģitatori. Šo apgalvojumu pirmajai daļai ir zināms vēsturisks pamatojums, ņemot vērā, ka Kijeva sākotnēji bija Krievijas pareizticīgās baznīcas centrs. Bet otrajā daļā tika maldināts pats Putins. Viņam ir labāk jāsaprot situācija. Daudzi ukraiņi varonīgi cīnījās Eiromaidana protestu laikā 2014. gadā.
2014. gada notikumi Putinu ļoti saniknoja. Tomēr Krievijas armija slikti darbojās, kad tai tika pavēlēts uzbrukt ukraiņu brāļiem. Šajos vājajos rezultātos lielu lomu spēlēja arī dziļi iesakņojusies korupcija militārās valdības līgumu sadalē. Taču tā vietā, lai vainotu sevi, Putins, šķiet, ir burtiski kļuvis ārprātīgs. Viņš nolēma sodīt Ukrainu par pretošanos un sāka rīkoties bez jebkādām bremzēm. Viņš ir metis kaujā visu Krievijas armiju un nepakļaujas jebkādiem kara noteikumiem, piemēram, bez izšķirības metot bumbas uz civiliedzīvotājiem. Tika ietekmētas daudzas slimnīcas; tika bojāts elektrotīkls, kas nodrošina Černobiļas atomelektrostaciju (tagad to ieņem Krievijas karaspēks). Aplenktajā Mariupolē 400 000 cilvēku jau gandrīz nedēļu sēž bez ūdens un pārtikas.
Iespējams, ka Krievija šo karu zaudēs. ASV un Eiropas Savienība piegādā Ukrainai aizsardzības veida ieročus; tiek mēģināts iegādāties Krievijā ražotus iznīcinātājus MIG, ar kuriem var lidot ukraiņu piloti. Tas viss var būtiski mainīt. Taču neatkarīgi no gala rezultāta Putins jau ir paveicis brīnumu apņēmības un vienotības stiprināšanā Eiropas Savienībā.
Tikmēr Sji, šķiet, ir sapratis, ka Putins ir nogājis no sliedēm. 8.martā, dienu pēc tam, kad Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji paziņoja, ka Ķīnas un Krievijas draudzība joprojām ir “stipra kā klints”, Sji piezvanīja Francijas prezidentam Emanuelam Makronam un Vācijas kancleram Olafam Šolcam un pauda atbalstu viņu miera centieniem. Viņš vēlas maksimālu savaldību šajā karā, lai novērstu humāno krīzi.
Nav garantijas, ka Putins piekāpsies Sji vēlmēm. Mēs varam tikai cerēt, ka Putins un Sji tiks noņemti no varas, pirms viņi iznīcinās mūsu civilizāciju.