Amerikāņu finansists, investors un miljardieris Džordžs Soross nodod kontroli pār savu 25 miljardu dolāru vērto fondu impēriju savam dēlam Aleksandram. Par to ziņo The Wall Street Journal (WSJ), kas 37 gadus veco Aleksu Sorosu dēvē par “pašpasludinātu kreisi centriski domātāju”.
Kā vēsta laikraksts, decembrī Džordža Sorosa atvērtās sabiedrības fondu direktoru padome izvēlējās Aleksu par priekšsēdētāju. Alekss ir arī vienīgais ģimenes loceklis investīciju komitejā, kas kontrolē Sorosa fonda pārvaldību, firmu, kas pārvalda fondu un ģimenes naudu. Pēc miljardiera pārstāvja teiktā, lielākā daļa no 25 miljardiem USD nākamajos gados tiks piešķirta Atvērtās sabiedrības fondam.
Pats Soross juniors norāda, ka ir “politiski aktīvāks” nekā viņa tēvs. Viņš nesen tikās ar ASV administrācijas amatpersonām un Senāta demokrātu vairākuma līderi Čaku Šūmeru, kā arī vairākiem valstu vadītājiem, tostarp Brazīlijas prezidentu Luisu Inacio Lulu da Silvu un Kanādas premjerministru Džastinu Trudo, atzīmē WSJ.
Pēc Aleksa teiktā, viņš baidās no bijušā prezidenta Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā, kurš iepriekš bija paziņojis par nodomu kandidēt uz šo amatu.
“Es negribētu iesaistīties politikā, bet, kamēr to darīs otra puse, tas būs jādara arī mums,” sacīja Alekss Soross.
Ilgu laiku par Sorosa vecākā pēcteci uzskatīja viņa otru dēlu, 52 gadus veco Džonatanu Sorosu, taču galu galā Alekss ieguva tēva uzticību.
“Viņš to bija pelnījis,” saka Džordžs Soross.
Saskaņā ar WSJ teikto, Sorosa atvērtās sabiedrības fonds ik gadu ziedo aptuveni 1,5 miljardus dolāru grupām, kas “atbalsta cilvēktiesības visā pasaulē un palīdz attīstīt demokrātijas”. Līdzekļi nonāk arī augstskolām un citām izglītības organizācijām, teikts rakstā.
Ko dara Sorosa fondi?
Ar liberāliem uzskatiem pazīstamā Sorosa aktivitātes ir pretrunīgas, miljardiera vārds tiek saistīts ar neskaitāmām sazvērestības teorijām.
Paša Džordža Sorosa tīmekļa vietnē publicētajā ierakstā teikts , ka viņš ir “viens no ievērojamākajiem filantropiem pasaulē”. Tajā norādīts, ka miljardieris ir ziedojis vairāk nekā 32 miljardus dolāru no savas personīgās bagātības, lai finansētu Open Society Foundations darbu visā pasaulē.
Šie fondi apgalvo, ka tie piešķir dotācijas vairāk nekā simts valstīs dažādām grupām un personām, kuras “dažādos veidos veicina demokrātijas principus, cilvēktiesības un taisnīgumu”.
