Džo Baidens sarunā ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu koncentrējās uz NATO vienotības stiprināšanu Ukrainas atbalstam, intervijā ”Amerikas Balss” sacīja ASV Nacionālās drošības padomes koordinators stratēģiskās komunikācijas jautājumos Džons Kērbijs.
Noraidot bažas par pieaugošo kara nogurumu abās Atlantijas okeāna pusēs, Džons Kērbijs sarunā ar ”Amerikas Balss” sacīja, ka prezidents Baidens ir pārliecināts, ka Rietumu sabiedroto vienotība joprojām ir “spēcīga, apņēmīga un vienota”. Kērbijs arī atgādināja brīdinājumu Pekinai nepiegādāt ieročus Krievijai, lai “neapdraudētu Ķīnas pozīcijas starptautiskajā sabiedrībā”.
Prezidents Baidens tiekas ar kancleru Šolcu. Abi nesen tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, viņi salīdzinās savu viedokli par atbalstu Ukrainai. Vai viņi runās arī par miera ceļiem?
Manuprāt, abiem līderiem ir kopīga ukraiņu vēlme pēc taisnīgas un ilgtspējīgas pasaules – pasaules, kas apliecina Ukrainas suverenitāti un aizsargā tās neatkarību. Turklāt viņi abi ir vienisprātis, ka tam vajadzētu būt mieram, ko prezidents Zelenskis var parakstīt; tas būtu jādara visaptverošās konsultācijās, pilnībā saskaņojot ar ukraiņiem. Pretējā gadījumā miers nekad nevarēs iestāties un tas nebūs ilgtspējīgs.
Pagājušajā nedēļā 10 000 cilvēku Vācijā protestēja pret ieroču sūtīšanu uz Ukrainu. Kanclers Šolcs ir pakļauts politiskam spiedienam. Vai prezidentu uztrauc tas, ka tas varētu ietekmēt NATO vienotību?
Nē, prezidents to neuzskata par bažām par sabiedroto vienotību. Atskatoties uz pagājušo gadu, jūs redzēsiet, ka sabiedrotie bija neticami izturīgi, apņēmīgi un vienoti, atbalstot Ukrainu. Un prezidents ir pārliecināts – īpaši pēc atgriešanās mājās no tikšanās ar Bukarestes G-9, tikšanās ar kolēģi Polijā un, protams, pēc tikšanās ar prezidentu Zelenski Kijivā – viņš ir vēl vairāk pārliecināts, ka sabiedroto vienotība tiks saglabāta. . Bet mēs neko neuztveram kā pašsaprotamu. Mēs zinām, ka mums jāturpina strādāt, lai sniegtu Ukrainai visvairāk nepieciešamo atbalstu. Tomēr prezidents ir pārliecināts, ka sabiedrotie paliks vienoti.
Sanāksmes uzmanības centrā ir Ukraina. Bet vai prezidents plāno runāt arī par stratēģisko risku Vācijai tirdzniecības ziņā būt atkarīgai no Ķīnas, tāpat kā riskanti būt atkarīgai no Krievijas gāzes? Vai prezidents mudinās kancleri ieņemt stingrāku nostāju Pekinas jautājumā?
Šī Vācijas kanclera vizīte patiesībā ir par to, kā mēs varam saglabāt koordināciju, vienlaikus atbalstot Ukrainu. Un vēlos uzsvērt, ka kanclers Šolcs vakar pauda bažas par iespēju Ķīnai nodrošināt Krievijai nāvējošus ieročus un aicināja Ķīnu koncentrēties uz Krievijas pārliecināšanu izvest karaspēku no Ukrainas. Pirmkārt, šī ielaušanās ir nelikumīga. Bet, kas attiecas uz ekonomisko praksi, tie ir suverēni lēmumi, kas Vācijas tautas vārdā ir jāpieņem kancleram Šolcam.
Attiecībā uz iespējamo Ķīnas ieroču pārdošanu Krievijai ASV vēstniece ANO Linda Tomasa-Grīnfīlda nesen teica, ka, ja Ķīna to darīs, tā būs sarkanā līnija. Vai administrācija ir gatava atbalstīt šo brīdinājumu?
Es nedomāju, ka šajā posmā ir lietderīgi spekulēt. Jūs dzirdējāt valsts sekretāru Entoniju Blinkenu to sakām. Viņš privāti pieminēja savam Ķīnas kolēģim, ka acīmredzot mēs nevēlamies, lai viņi iet šajā virzienā. Viņi to neizdarīja, kaut arī neizņēma šo jautājumu no darba kārtības. Mēs esam bijuši ļoti atklāti par šīs darbības sekām. Acīmredzot šis solis vismaz ietekmēs Ķīnas stāvokli starptautiskajā sabiedrībā.
Ķīnai ir jāizdara izvēle. Vai viņi tiešām vēlas nostāties Krievijas prezidenta Putina pusē? Vai tiešām viņi grib palīdzēt Putina kungam nogalināt nevainīgus ukraiņus? Jo tā tas izskatītos. Un, ja Ķīna rūpējas par savu starptautisko reputāciju, varētu pieņemt, ka tā uzskatītu, ka tas nav savās interesēs.
Parunāsim vairāk par šo “reputācijas vai neslavas” stratēģiju. Gatavojoties Krievijas iebrukumam, jūs teicāt, ka jums ir informācija, ka Putins gatavojas uzsākt iebrukumu, un viņš to arī izdarīja. Šodien jūs sakāt, ka Ķīnai ir potenciāls apbruņot Krieviju. Bet, ja brīdinājuma stratēģija nedarbojās, lai atturētu Putinu no iebrukuma Ukrainā, kāpēc, jūsuprāt, tā darbosies, lai atturētu Sji Dzjiņpinu no palīdzības Putinam?
Tas nav par kaunu. Runa ir par mūsu bažām privāti ar Ķīnas pusi, kā arī publiski daloties savās bažās, ka mēs redzam pazīmes, ka Ķīna varētu virzīties šajā virzienā. Ķīnai ir jāizdara izvēle. Prezidentam Sji Dzjiņpinam ir jāizdara izvēle. Un mēs viņu mudinājām izdarīt pareizo izvēli, nevis lai Putina kungam būtu viegli nogalināt nevainīgus ukraiņus.
Un šāda pieeja, jūsuprāt, būs efektīvs atturēšanas līdzeklis?
Tas būs atkarīgs no prezidenta Sji Dzjiņpina un Ķīnas tautas.
Mēs zinām, ka Irāna un Ziemeļkoreja piegādāja Krievijai ieročus. Kura valsts bez Baltkrievijas varētu kļūt par Ķīnas ieroču kanālu uz Krieviju?
Tas ir lielisks jautājums Vladimiram Putinam. Pie kā vēl viņš vērsīsies, lai mēģinātu iegūt ieročus un iespējas turpināt slaktiņu Ukrainā? Mēs zinām, ka irāņi ir šo centienu neatņemama sastāvdaļa. Mēs zinām, ka ziemeļkorejieši vismaz dažos gadījumos nodrošināja artilērijas munīciju Vāgnera grupai. Un es domāju, ka prezidentam Putinam vajadzēja mums pastāstīt, pie kā vēl viņš vērsīsies pa šo slepkavniecisko ceļu.
Avoti, iespējams, norāda uz Mjanmu kā vienu no iespējamām valstīm. Vai jums ir kāda informācija, lai to atbalstītu?
Man nav citu valstu sarakstā, par kurām es varētu ziņot šodien.
Vakar mēs runājām par 620 miljonu dolāru vērtu ieroču pārdošanu Taivānai. Vai jūs domājat, ka šādā veidā Baltā nama administrācija palīdz Taivānai sagatavoties, uzkrāt munīciju Ķīnas blokādes gadījumā?
Tas ir par palīdzību Taivānai ar tās pašaizsardzības spējām. Jo īpaši mēs runājam par munīciju viņu F-16 iznīcinātājiem. Mēs strādājam roku rokā ar viņiem saistībā ar viņu vajadzībām, un tas ļoti atbilst mūsu pienākumam gan juridiski, gan morāli nodrošināt, lai viņiem būtu pietiekamas spējas nepieciešamajai pašaizsardzībai.
Ņemot vērā visas lietas, vai ieroču piegāde Taivānai varētu dot Pekinai attaisnojumu ieroču nosūtīšanai uz Krieviju?
Šis ir jautājums prezidentam Sji Dzjiņpinam. Viņam nevajadzētu būt iemeslam censties piegādāt ieročus Krievijai. Viņam nevajadzētu būt nekāda iemesla censties palīdzēt Putina kungam nogalināt nevainīgus ukraiņus. Kas patiesībā ir iekļauts prezidenta Sji Dzjiņpina aprēķinos, ir jautājums viņam.
Ieroču pārdošana Taivānai atbilst mūsu saistībām saskaņā ar Taivānas attiecību likumu un mūsu pārliecību, ka mums jāturpina palīdzēt tai uzturēt pietiekamas pašaizsardzības spējas. Tas ir atsevišķs jautājums no Ukrainas.
Vai Baltais nams uzskata Irānu par globālu, nevis reģionālu draudu?
Irāna noteikti ir bijis reģionāls drauds jau ilgu laiku, un tā joprojām ir. Tā veicina nestabilitāti visos Tuvajos Austrumos, turpina atbalstīt teroristu tīklus, turpina apdraudēt kuģošanu Persijas līcī un ārpus tās. Un tagad tieši ietekmē karu Eiropā. Tāpēc, protams, viņi izplata savu kaitīgo ietekmi tālu ārpus reģiona.
Vai jūs uzskatāt to par globālu draudu tagad?
Es viņus raksturošu tikai ar to, ka viņi ir ļaundabīgi aktieri šajā reģionā, un viņi tagad paplašina šo ietekmi ārpus Tuvajiem Austrumiem. Otra satraucošā daļa — un mēs par to esam runājuši jau iepriekš — ir tā, ka viņi pretī meklē Krievijas spējas. Ja tas notiks, tad Irāna gūs labumu no Krievijas tehnoloģijām, kas padarīs to par vēl lielāku apdraudējumu mūsu draugiem un partneriem Tuvajos Austrumos.
Vai ir kādas ziņas par Irānas skolnieču saindēšanos? Vakar jūs teicāt, ka iemesls nav zināms. Vai jūs šobrīd zināt sīkāku informāciju? UNICEF ir piedāvājis savu palīdzību Irānai. Vai ASV ir gatavas piedāvāt to pašu?
Es baidos, ka mums nav vairāk informācijas par šiem saindēšanās gadījumiem. Tie ir dziļi satraucoši. Mēs vēlamies, lai Irānas valdība izmeklē — viņi saka, ka gatavojas to darīt. Mēs vēlamies, lai šī izmeklēšana būtu rūpīga, pilnīga un pārredzama gan Irānas tautai, gan pārējai pasaulei. Bērniem nevajadzētu uztraukties par savu drošību, kad viņi dodas uz skolu. Viņiem jāspēj domāt nevis par to, bet gan par studijām.
