Zem meža segas komplekss tīkls darbojas klusi visu diennakti, lai atbalstītu ekosistēmas un dzīvi tādos veidos, kas bieži paliek nepamanīti. Sēnes, kas ietver raugus un pelējuma sēnītes, ir būtiskas barības vielu apritē, augu veselībā un pašā dzīvē. Tagad šie vissvarīgākie visu dzīvo būtņu sabiedrotie ir apdraudēti. Par to raksta GMA News Online.
Starptautiskā Dabas aizsardzības savienība (IUCN) nesen uzsvēra šo nopietno problēmu, novērtējot 1300 sēņu sugas un konstatējot, ka gandrīz trešdaļai no tām jeb 411 sugām draud izzušana. Karolīna Polloka, IUCN Sarkanā saraksta vecākā programmu koordinatore, sacīja: “Sēnes ir ļoti svarīgas visai dzīvībai. Bez tām visa planētas ekosistēma varētu ātri sabrukt.”
Sēnes darbojas kā dabiski pārstrādātāji, sadalot sarežģītos organiskos materiālus vienkāršākos savienojumos, tādējādi padarot barības vielas vieglāk pieejamas augiem un citiem organismiem. Papildus sadalīšanai tās veido simbiotiskas attiecības ar augiem, izmantojot tādas struktūras kā mikoriza, uzlabojot ūdens un barības vielu uzsūkšanos, kas ir ļoti svarīga augu augšanai un augsnes veselībai.
Turklāt sēnes veicina cilvēku darbību, piedaloties antibiotiku ražošanā, pārtikas un dzērienu fermentācijā un pat bioremediācijā, kuras mērķis ir attīrīt piesārņotu vidi.
Neskatoties uz to nozīmi, sēnes bieži tiek ignorētas saglabāšanas programmās, kas tradicionāli koncentrējas uz floru un faunu. Šī nevērība ir īpaši satraucoša, ņemot vērā to, ka no aptuveni 2,2–3,8 miljoniem sēņu sugu ir identificēta tikai neliela daļa, atstājot daudzas neizpētītas un neaizsargātas.
Apzinoties šo plaisu, globālās organizācijas jau uzņemas iniciatīvas, lai paaugstinātu sēņu statusu vides politikā. Piemēram, Apvienotā Karaliste un Čīle ir ierosinājušas piešķirt sēnēm tādu pašu vides aizsardzības statusu kā dzīvniekiem un augiem, atzīstot to neaizvietojamo lomu ekosistēmās.
Sēņu apdraudējum ir daudzpusīgi. Biotopu zudums mežu izciršanas, lauksaimniecības paplašināšanās un pilsētu attīstības dēļ tieši ietekmē sēņu populācijas.
Lauksaimniecības noteces radītais piesārņojums ekosistēmās ienes arī lieko slāpekli un amonjaku, izjaucot sēņu uzturēto trauslo līdzsvaru. Klimata pārmaiņas vēl vairāk saasina šīs problēmas, mainot vides apstākļus, kas nepieciešami sēņu attīstībai.
Sēņu sugu samazināšanās rada ievērojamu risku globālajām ekosistēmām. Ja tās nespēs sadalīt organiskās vielas, tās uzkrājas, izraisot nelīdzsvarotību. Mikorizas attiecību zudums pasliktinās augu veselību, ietekmējot lauksaimniecību un dabiskās augu sabiedrības. Sēņu izzušana varētu arī kavēt medicīnas un rūpniecības attīstību, kas balstās uz to unikālajām īpašībām.
Šo problēmu risināšanai ir vajadzīgi saskaņoti centieni integrēt sēnes aizsardzības sistēmās, veikt visaptverošus sēņu bioloģiskās daudzveidības novērtējumus un veikt pasākumus, lai mazinātu biotopu iznīcināšanu un piesārņojumu. Atpazīstot un aizsargājot sēņu valstību, mēs saglabājam sarežģīto dzīvības tīklu, kas ir atkarīgs no šiem ievērojamajiem organismiem.
