Pirms divām nedēļām noslēdžas Lietuvas Dziesmu svētki, tāpēc mūsu kaimiņvalsts mediji šodien publicēja rakstu ar šādu virsrakstu
Lai gan ir grūti aprēķināt precīzas Dziesmu svētku izmaksas, dažus secinājumus var izdarīt, balstoties uz katras Baltijas valsts rīkotāju sniegtajiem datiem. Visdārgākie ir Dziesmu svētki Latvijā, to budžets ir aptuveni 17,1 miljons eiro. Lietuva un Igaunija šai tradīcijai tērē aptuveni vienādu summu – katra aptuveni 7,2 miljonus eiro.
Lietuvas Nacionālais kultūras centrs šogad Dziesmu svētkiem “Kad giria žaliuotų” (“Lai koki zaļo”) atvēlēja aptuveni 6 miljonus eiro. Kā informēja festivāla komunikācijas daļas vadītāja Eva Krivickaite, 5 miljonus eiro piešķīrusi valsts, bet atlikušie līdzekļi tika segti no sponsorēšanas, biļešu pārdošanas un suvenīriem.
Lielākā daļa izdevumu – aptuveni 2,6 miljoni eiro – iztērēti par izmitināšanu, ēdināšanu, nakšņošanu un dalībnieku nogādāšanu Viļņā. 14 festivāla pasākumu organizēšana izmaksāja vairāk nekā 2 miljonus eiro, bet sagatavošanas, komunikācijas un uzturēšanas darbi un pakalpojumi – aptuveni 800 tūkstošus eiro. Pārējie līdzekļi tiks novirzīti svētku atbalstam un ikgadējās Dziesmu svētku programmas pabeigšanai.
Eva Krivickaite atzīmēja, ka Dziesmu svētki ir nepārtraukts process, kas ietver dažādu kolektīvu mēģinājumus un konkursus Lietuvā un ārvalstīs, tāpēc finansējums ir jāpiešķir pastāvīgi. Šogad Viļņa atvēlēja 650 tūkstošus eiro, bet Kauņa – vairāk nekā pusmiljonu eiro. Kauņa atjaunoja arī “Dainų slėnis” (“Dziesmu ieleja”) skatuvi.
Viļņa dalībniekiem nodrošināja bezmaksas transportu un sakopa sabiedriskās vietas. Pārējās Lietuvas pašvaldības ieguldīja vismaz 50 tūkstošus eiro reģionālo svētku sagatavošanai un novadīšanai un delegāciju nodrošināšanai ar nepieciešamajiem rekvizītiem. Papildu līdzekļus iztērēja policija un ātrā palīdzība.
Šogad Dziesmu svētkos piedalījās aptuveni 37 tūkstoši cilvēku. Tie norisinājās no 29. jūnija līdz 6. jūlijam, un noslēguma pasākums Vinga parkā pulcēja aptuveni 70 tūkstošus skatītāju.
Līdzīgas izmaksas Igaunijā
Igaunijas Dziesmu svētki (“Laulupidu”) pērn pulcēja aptuveni 32 tūkstošus dalībnieku, un to budžets bija gandrīz identisks Lietuvas svētkiem – 7,3 miljoni eiro. Gatavošanās pagājušā gada svētkiem sākās tālajā 2020. gadā, galvenos izdevumus veidojot māksliniecisko kolektīvu algām un izglītojošo materiālu izgatavošanai.
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki – divreiz dārgāk
Latvija Dziesmu svētkos tērē vēl vairāk. Pērn svētki pulcēja gandrīz 41 tūkstoti dalībnieku un aptuveni pusmiljonu skatītāju, un to budžets veidoja 9,8 miljonus eiro no valsts budžeta un vēl 7,3 miljonus eiro no pašu ienākumiem.
Diriģents Vītauts Miškinis iepriekš atzīmēja, ka lielāks budžets ļauj Latvijai pieņemt interesantākus un mākslinieciski bagātākus lēmumus. Šogad Lietuvas Dziesmu svētki svinēja savu simtgadi. Pirmie lietuviešu Dziesmu svētki notika 1924.gada 23.-25.augustā Kauņā.