Jau tā bija grūti iedomāties izrāvienu, kas rastos tiešajās sarunās starp Krieviju un Ukrainu, kuras šodien tiks atjaunotas Stambulā. Par to raksta CNN
Taču pēc, šķiet, vairākiem liela mēroga Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem stratēģiskajām bāzēm visā Krievijā, ir vēl mazāk ticams, ka kāda no pusēm būs gatava mainīt savas sarkanās līnijas.
Pat pirms pēdējiem triecieniem, kuru mērķis bija Krievijas stratēģiskās lidmašīnas tūkstošiem jūdžu attālumā no Ukrainas robežas, Kremlis atteicās oficiāli izklāstīt saskaņota memoranda veidā, ko tieši tas vēlas apmaiņā pret tā dēvētās “Īpašās militārās operācijas” izbeigšanu.
Taču Krievijas amatpersonas nav slēpušas savus stingros nosacījumus, tostarp suverenitāti pār visām anektētajām teritorijām, Ukrainas demilitarizāciju, tūlītēju sankciju atcelšanu un to, ko Kremlis dēvē par “denacifikāciju”, kas ietver tādas lietas kā krievvalodīgo tiesību garantēšanu.
Bažas par tālāku NATO paplašināšanos Krievijas robežu virzienā, īpaši Ukrainas, bet arī citu valstu virzienā, ir bijušas arī pastāvīga Kremļa sūdzība, tāpat kā simtiem miljardu dolāru vērto iesaldēto Krievijas aktīvu liktenis ārzemēs.
Krievijas un Rietumu medijos ir bijušas spekulācijas par iespējamo sarunu jomām, un Stambulas sarunu iznākums tiek rūpīgi vērots, meklējot jebkādas norādes par elastību.
Taču pēc šķietami iespaidīgajiem Ukrainas panākumiem runas par Kremļa kompromisiem pagaidām varētu nebūt aktuālas.
Ukraina iesaistās šajā otrajā tiešo sarunu raundā, ko pastiprina acīmredzamā Krievijas stratēģisko bumbvedēju un citu svarīgu gaisa spēku iznīcināšana.
Svētdien prezidents Volodimirs Zeļenskis izklāstīja dažas no Ukrainas nostājām, tostarp par beznosacījumu uguns pārtraukšanu un Krievijā aizvesto Ukrainas bērnu atgriešanos.
Taču Krievijas prasības Ukrainas spēkiem atkāpties no teritorijas, uz kuru tā pretendē, bet pat nav iekarojusi, joprojām ir nepieņemamas, vēl jo vairāk tagad, kad Ukraina ir parādījusi, ka joprojām var uzbrukt dziļi aiz frontes līnijām.
Pat pirms jaunākajiem Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem, gatavojoties miera sarunām Stambulā, Krievija pastiprināja uzbrukumus Ukrainai, šķiet, ka tas ir jaunas vasaras ofensīvas sākumposms.
Naktī uz sestdienu Krievija veica lielāko bezpilota lidaparātu uzbrukumu Ukrainai kopš kara sākuma, iesaistot 472 bezpilota lidaparātus. Svētdien Krievijas raķešu triecienā Ukrainas armijas mācību vietā tika nogalināti vismaz 12 cilvēki un vairāk nekā 60 tika ievainoti.
Visiem šiem notikumiem risinot jautājumus, arvien neapmierinātākais ASV prezidents Donalds Tramps, kurš agrāk lielījās, ka varētu īsā laikā izbeigt karu Ukrainā, tagad no malas vēro notiekošo, jo viens no viņa deklarētās ārpolitikas stūrakmeņiem izskatās ārkārtīgi nestabils.
Ne viņa spiediens uz Ukrainas līderi, kuru Tramps asi kritizēja Ovālajā kabinetā, ne viņa nesenā Kremļa vadītāja nosodīšana, šķiet, nav pietuvinājusi abas puses miera līgumam.
Trampam joprojām ir ietekmīgas sviras, ko izmantot, ja viņš vēlas, piemēram, ieviest jaunas, stingras sankcijas, piemēram, tās, kuras pārliecinoši atbalsta ASV Senāts, vai pielāgot ASV militāro palīdzību tā, lai dramatiski palielinātu turpmākās cīņas izmaksas. Šie pasākumi varbūt nebūs izšķiroši, taču tie sūtītu vēstījumu par ASV apņemšanos.
Tomēr Tramps apgalvo, ka viņam rodas kārdinājums vienkārši aiziet no visa šī haosa. Viņš uzstāj, ka šis ir vai nu Baidena, vai arī Putina un Zelenska karš.
Taču aiziešana — un nav skaidrs, ko tas nozīmē ASV politikas ziņā —, iespējams, vairs nav variants. Vismaz ne aiziešana neskarta.
Viņa paša uzstājība uz Ukrainas konflikta izbeigšanu, kā arī personīgās iejaukšanās sarunās ar Ukrainas un Krievijas līderiem nozīmē, ka Tramps un Amerikas Savienotās Valstis tagad ir nesaraujami saistītas ar iznākumu.
Tāpēc notikumi kaujas laukā un pie sarunu galda Stambulā tiek tik uzmanīgi vēroti.
Neskatoties uz viņa regulārajiem mēģinājumiem to noliegt, Ukrainas karš ir lielā mērā kļuvis par Trampa karu, no kura ASV ticamība tagad karājas mata galā.
