Ukraiņu kravas automašīnu vadītāji uz Polijas robežas mazgājas no plastmasas pudelēm, ēd reizi dienā un izjūt ilgas pēc mājām. Polijas pārvadātāju streika dēļ viņi bija iestrēguši vairākus kilometrus garā rindā ar tūkstošiem kravas automašīnu, kas izbrauc uz Ukrainu. Izvirzījuši prasību padarīt stingrākus pārvietošanās noteikumus Ukrainas kravas automašīnām, poļi uz robežas izveidoja kontrolpunktu, caur kuru stundā drīkst izbraukt četras kravas automašīnas. Šoferiem dienām jādzīvo savās mašīnās. Par draudiem sūdzas gan poļi, gan ukraiņi, un konfliktus nākas apturēt policijai.
Dorohuskas robežkontroles punkts Polijas austrumos ir viena no trim izejām, ko pirms vairāk nekā desmit dienām bloķēja vietējie kravas pārvadātāji. Viņi izlaiž Ukrainas kravas automašīnas ar ātrumu četras automašīnas stundā. Sakarā ar to sastrēgums uz kontrolpunktu sākas 33 kilometrus pirms kordona.
Vairāk nekā tūkstotis automašīnu ar Ukrainas numura zīmēm vairākas dienas gaida rindā, lai iekļūtu valstī. Dažiem transportlīdzekļiem ir vaļējas piekabes, tāpēc ir skaidrs, ko viņi ved uz Ukrainu – ekskavatorus, kombainus, degvielas un Tesla elektromobiļus ar salauztiem bamperiem.
Ik pa laikam ceļa malās ir policijas patruļas. Viņi pārliecinās, ka kravas automašīnas paliek rindā. Autovadītāji spilgti zaļās un oranžās vestēs periodiski izkāpj no automašīnām, lai apmainītos ar jaunākajām ziņām.
“Manam dēlam nesen tika veikta aknu transplantācija.”
Pēc pārtikas precēm ukraiņi dodas uz tuvāko Helmas pilsētu, kas atrodas no viena līdz trīsdesmit kilometru attālumā atkarībā no tā, kur atrodas šoferis – rindas sākumā vai beigās. Vieni turp dodas ar vecu sarūsējušu velosipēdu, citi kājām. Ik pa laikam gar rindu noiet kāds silto pusdienu pārdevējs. Tās maksā apmēram piecus eiro. Dažkārt laipnības dēļ viņš tās atdod bez maksas. Autovadītāji ūdeni lūdz vietējiem iedzīvotājiem, kuru dažas mājas ir pie ceļa. Viņiem nekad neatsaka.
“Jums ir jāmazgājas uz ielas naktī, kad ir tumšs un neviens neredz,” stāsta viens no autovadītājiem. Ieliekam mašīnā piecu litru bunduli, lai ūdens uzsiltu, tad izkāpjam ārā un aplejam sevi ar ūdeni. Ir auksti, neērti, bet mēs arī esam cilvēki, mums ir jābūt tīriem.
Kravas auto vadītājs Andrejs no Kijivas apgabala rindā stāv jau piekto dienu. Šajā laikā viņš uzaudzēja biezus rugājus un dīzeļdegvielai iztērējis vairāk nekā simts eiro. Darbā dīkstāves viņam izmaksās pusi no mēnešalgas. Andrejs pirmo reizi devās ceļojumā ar savu kravas automašīnu, kas iegādāta uz kredīta. Tagad viņš nevarēs veikt maksājumu laikā.
“Man nemaksā par transportu, jo es vēl neko neesmu piegādājis!” – Andrejs ir sašutis. – Manam dēlam nesen tika veikta aknu transplantācija. Man slimnīcā ir 300 tūkstošu (grivnu) parādi (7,6 tūkstoši eiro) . Privātajā klīnikā. Man viņiem ir jāmaksā nauda. Un es nevaru samaksāt. Jo slikti cilvēki nolēma bloķēt robežu. Viņi vēlas vienlīdzību. Kāda veida vienlīdzību? Kā līdz šim ir pārkāptas viņu tiesības?
Andrejs stāsta, ka kravas braucēji mēģinājuši runāt ar poļu kolēģiem, izskaidrot viņiem savu situāciju, taču policija viņus nav laidusi cauri. Tāpēc autovadītājs apzinās tikai atsevišķas prasības, ko izvirza streikotāji.
“Viņi vēlas, lai poļu kravas automašīnas šķērso robežu bez rindas un lai visi pārējie stāvētu tāpat kā iepriekš. Viņi vēlas piekļūt mūsu ”Šļah” sistēmai – tad varēs pievienot ukraiņu šoferus, kuri atstājuši valsti pirms kara un strādā Polijā. Tagad karastāvokļa dēļ, ja šāds šoferis iebrauks Ukrainā, viņš vairs neaizbrauks prom. Bet, ja viņš atrodas ”Šļahā”, tad nav nekādu jautājumu,” saka Andrejs.
Andrejs uzskata, ka tā ir normāla prasība, taču viņam nav ne jausmas, kā to var izpildīt, jo ”Šļah” satur tūkstošiem autovadītāju personas datus – pasu numurus, tālruņu numurus, bankas kontus.
”Kā šādu informāciju var nodot citai valstij? Trešajām personām? Ko viņi ar to darīs? Es to negribu,” saka Andrejs.
“Viņi nesaņem pietiekami daudz naudas, un mēs nesaņemam naudu”
Kravas auto šoferis Igors, kurš rindā stāvēja astoņas dienas, stāsta, ka poļu streikotāji pieprasa atdot ieceļošanas atļaujas arī Ukrainas šoferiem (valstis tās apmaina pēc savstarpīguma principa, lai neaizskartu transporta kompāniju intereses). Eiropas Savienība to atcēla pēc kara sākuma, lai Ukrainas autopārvadātāji varētu pārvadāt jebkuras kravas bez papildu dokumentiem un ierobežojumiem, kas paātrina piegādi, tostarp humānās un militārās kravas.
”27 ES valstis ir parakstījušas lēmumu par atļauju anulēšanu, un viena valsts vēlas to atjaunot. Kā tas ir? — Igors ir sašutis. — Poļi ir neapmierināti, ka ukraiņi sāka nodarboties ar šo biznesu, un tagad viņi tāpēc zaudē naudu. Lētāk ir pasūtīt no ukraiņiem. Viņi stāsta, ka pirms kara bilance kravu pārvadājumos bija šāda: 60% ukraiņu un 40% poļu, bet tagad, sakarā ar visu ierobežojumu atcelšanu karojošās valsts pārstāvjiem, poļu īpatsvars ir tikai 5%. Iemesls it kā ir atļaujas. Bet, protams, to ir mazāk – iepriekš cilvēki no Ukrainas brauca uz Baltkrieviju, Krieviju un Kazahstānu, bet tagad tādas iespējas nav. Varbūt tas ir iemesls, nevis atļauju anulēšana? – stāsta ukraiņu šoferis.
Pie Igora sapulcējās vairāki kravas autovadītāji un atbalstoši pamāja ar galvu. Viņi uzskata, ka Polijas kolēģu prasības nav iespējams izpildīt un nezina, kā situāciju var atrisināt, taču cer, ka abu valstu varasiestādes spēs vienoties.
“Bet tās ir sava veida muļķības: viņi saka, ka viņi nesaņem pietiekami daudz naudas, bet mēs stāvam, un mēs nesaņemam naudu.” Kam tas ir izdevīgi? – viens no viņiem uzdod retorisku jautājumu.
Poļu nemiernieku nometne
Kilometru pirms Dorohuskas robežkontroles punkta aptuveni desmit poļu kravas automašīnu vadītāji izveidoja vairāku kravas automašīnu nometni, kas kontrolē ukraiņu automašīnu pāreju uz robežu. Uz visām kabīnēm numuri tika aizstāti ar zīmēm ar vārdu “PROTEST”. Blakus mašīnām stāv maisi ar zemi, ūdens pakas un dzelzs plīts, pie kuras braucēji sildās.
Streikotāji periodiski nomaina viens otru, jo viņiem “visiem ir bizness un lietas,” saka viens no protesta dalībniekiem, kurš vada transporta uzņēmumu.
Poļu tālbraucēju nometnē dežurē ātrā palīdzība. Ārsts nevēlas stāstīt, vai protesta akcijas laikā šeit kādu ārstējis, taču, iespējams, ārsti pie robežkontroles punkta sāka dežurēt pēc tam, kad netālu esošajā stāvlaukumā savā automašīnā gāja bojā kravas automašīnas vadītājs. Ukrainas mediji rakstīja , ka kāds tautietis gājis bojā “streika dēļ”, nenorādot konkrētu iemeslu, taču poļu autovadītāji ir neizpratnē, kāpēc viņi tiek uzskatīti par vainīgiem viņa nāvē. Pēc viņu teiktā, poļu ārsti ukraiņu kravas automašīnas vadītāja asinīs konstatējuši alkoholu.
Protestētājus apsargā arī vairākas policijas automašīnas. Cilvēki priecājas, ka drošības spēki ir viņu tuvumā.
“Ja nebūtu policijas, mēs vispār šeit nebūtu!” – saka poļu kravas auto šoferis spilgti dzeltenā ceļa vestē. “Otrdien sapulcējās 20 cilvēki un nāca pie mums, labi, ka policija viņus apturēja.
Šī nav pirmā reize, kad kravas automašīnu vadītāju konflikts saasinās. 13.novembrī citā bloķētā robežšķērsošanas vietā “Korčova” ukraiņu autovadītāji vairāku desmitu cilvēku grupā vēlējās doties uz streika nometni, taču policija ar vairogiem, ložu necaurlaidīgām vestēm un stekiem bloķēja viņiem ceļu. Sadursmes nebija.
Liela auguma, sirms vīrietis melnā jakā vārdā Mareks stāsta, ka poļu autopārvadātāji visu streika laiku saskārušies ar draudiem – viņi tiek apvainoti sociālajos tīklos un saņem draudus sadedzināt automašīnas, kad viņi nonāks Ukrainā. Pats Mareks draudīgo saturu nerādīja, taču nav pirmais, kas tā saka. Polijas kravas automašīnu vadītāji no Korčovas robežpunkta žurnālistiem stāstīja , ka viņu personas dati tiek nopludināti tiešsaistē, un pēc tam privātās ziņās autovadītājiem draud izsist zobus.
Ukraiņu kravas automašīnas vadītājs Andrejs pastāstīja, ka ukraiņi arī saņem draudus no poļiem, taču ne tik konkrētus. Protesta akcijas rīkotāji esot “solījuši sekas” tiem, kas Ukrainas prezidenta mājaslapā parakstīs petīciju, pieprasot streika dalībniekus sodīt. Poļu kravas automašīnu vadītāji to noliedz.
Mareks saka, ka viņi nemaz nevēlas konfliktēt. Viņu mērķis ir panākt ieceļošanas atļauju atgriešanu Polijā Ukrainas autovadītājiem.
”Man ir uzņēmums Polijā, tas ir likumīgs. Esmu savā valstī, maksāju nodokļus un vēlos turpat nopelnīt,” skaidro Mareks. – Kāpēc lai kādam būtu privilēģijas, kāpēc lai konkurence būtu negodīga? Kā mums vajadzētu konkurēt ar kādu, kam ir vairāk iespēju? Kad tika pieņemts lēmums par atcelšanu, visi domāja ar sirdi, jo notika karš, bet neviens par to nedomāja no biznesa viedokļa. Mēs neesam pret to, ka atļaujas pieejamas humanitārajām un militārajām kravām, bet ne citām.
Viņš uzskata, ka ukraiņu šoferi, kuri aizbraukuši pirms kara un strādā Polijas uzņēmumos, arī gūst labumu no viņu prasības piekļūt Ukrainas “Šļah” sistēmai, par ko runāja Andrejs.
”Manā kompānijā ir divi ukraiņi. Viņi grib strādāt un var nopelnīt šeit vairāk nekā Ukrainas uzņēmumā, bet nevar, jo no Ukrainas neatgriezīsies, ja aizbrauks uz turieni. Šī iemesla dēļ ne es, ne viņi nevaram nopelnīt naudu.
Uz jautājumu, kāpēc poļu autopārvadātājiem nepieciešama atsevišķa josla bez rindas, lai iebrauktu Ukrainā, Mareks atbild, ka iemesls ir korupcija un E-CHERGA pakalpojuma (elektroniskā robežšķērsošanas rinda) slēgtais raksturs, ko Ukrainas autovadītāji izmanto, lai reģistrētos rindā uz robežas . Par naudu var nopirkt izdevīgāku vietu, un ukraiņi to aktīvi izmanto. Kravas autobraucēji no pretējās puses stāsta, ka viņi par to dzird pirmo reizi. Viņuprāt, sistēma ir veidota tā, ka tajā nav iespējams iejaukties.
Mareks pastāstīja, ka 12.novembrī Dorohuskas robežkontroles punktā notikušas trīspusējās sarunas ar Ukrainas, Polijas un Eiropas Savienības iestāžu pārstāvjiem, taču panākt kompromisu neizdevās.
Ukrainas Starptautisko ekspeditoru asociācijas prezidents Viktors Berestenko sacīja, ka uzskata, ka poļu prasības nav iespējams izpildīt.
“Tas ir absolūti negodīgi, ka mūsu nelaimē kāda pārvadātāja prasību dēļ mums tiek liegta iespēja eksportēt savas kravas. Man nav ne jausmas, kāpēc viņi to dara. Viņu prasības ir vēlme pārvadāt Ukrainas kravas, neskatoties uz to, ka Ukraina nevar tās apstrādāt caur savām ostām,” uzskata eksperts.
Pēc Berestenko teiktā, Ukrainā pirms kara caur ostām gāja aptuveni 40 tūkstoši automašīnu, tagad tās iet caur Poliju. Viņš uzskata, ka ir gluži dabiski, ar Eiropas Savienību parakstītā transporta bezvīzu režīma ietvaros, ka Ukraina šādas preces eksportē.
Mareks un citi autovadītāji cer, ka viņu prasības tiks izpildītas un viņiem nebūs ilgi jāstreiko. Poļu autopārvadātāji ir gatavi turpināt sarunas ar Ukrainas varas iestādēm un cer, ka tiks uzklausīti. Pretējā gadījumā viņi sola bloķēt pēdējo atlikušo robežkontroles punktu, kurā tagad tiek izlaistas automašīnas.
Aiz Mareka pabrauc garām ukraiņu kravas automašīna. Tā gaidīja savu kārtu apmēram nedēļu. Šoferis rāda streikotājiem no loga vidējo pirkstu, poļu kravas auto šoferis, to redzēdams, rāda viņam atbildē to paši. Abi smejas. Kravas automašīna izbrauc uz Ukrainu.
