Turpinot risināt cilvēkresursu piesaistes jautājumu veselības aprūpes jomā, Veselības ministrija ir sagatavojusi grozījumus vairākos Ministru kabineta noteikumos*. Tostarp, plānots atvieglot prasības, lai diasporā esošiem mediķiem, kuri vēlas pārcelties uz Latviju, varētu te turpināt savu profesionālo darbu. Konkrētie priekšlikumi šodien, 9. aprīlī, izskatīti Valsts sekretāru sanāksmē.
Lai nodrošinātu iespēju diasporā dzīvojošiem mediķiem, pārceļoties uz dzīvi Latvijā, turpināt profesionālo darbību, plānots atvieglot kārtību reģistrācijai Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā. Proti, ja ārstniecības persona (ar Latvijā iegūtu diplomu) ir strādājusi profesijā ārpus Latvijas Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī vai Šveicē ne mazāk kā trīs gadus pēdējo piecu gadu laikā, un vēlēsies turpināt strādāt Latvijā, personai būs jāiesniedz Veselības inspekcijā noteikti apliecinājumi par savu profesionālo darbību ārvalstīs. Persona to varēs darīt arī attālināti, piemēram, atrodoties vēl ārpus Latvijas, un, ja viss būs korekti, atgriežoties Latvijā, uzreiz strādāt. Līdz šim bija jākārto tā saucamais “reģistra eksāmens”, kas apgrūtināja šo procesu. Rezultātā tas būs pozitīvs impulss Latvijā atgriezties augsti kvalificētiem speciālistiem veselības aprūpes jomā.
Otrs pilnveidojams aspekts ir rezidentu nodarbinātība. Šobrīd rezidenti papildu noteiktajam studiju procesam strādā arī ārsta profesijā ārpus rezidentūras tajā pašā vai citā ārstniecības iestādē. Šī ir ierasta prakse, taču rezidentiem nav iespējas papildu strādāt savā izvēlētajā specialitātē. Veselības ministrija rosina noteikt, ka sākot ar trešo studiju gadu rezidentam būtu iespēja strādāt attiecīgajā specialitātē sertificēta speciālista vadībā. Rezidentūra ir 40 stundas nedēļā, tāpēc praktiski ir iespēja strādāt vēl citā darba vietā. Reģistra dati liecina, ka 2019. gada septembrī 1539 no 1869 rezidentiem ārpus rezidentūras studiju programmas apguves bija papildu nodarbināti kā ārsti. Ieviešot plānotās izmaiņas, viņi varēs strādāt arī savā izvēlētajā specialitātē, piemēram, anestezioloģijā. Šis būtu arī viens no risinājumiem, lai nodrošinātu ārstniecības iestādēs lielāku pieejamību speciālistiem.
Savukārt, lai mazinātu veselības aprūpes nozares reglamentēto profesiju sadrumstalotību, Veselības ministrija rosina apvienot zobārstniecības māsas un zobārsta asistenta profesiju vienā profesijā – zobārsta asistents. Jau līdz šim ir pilnveidots un apstiprināts zobārsta asistenta profesijas standarts, kā arī notiek darbs pie izglītības programmu pilnveides, lai jau nākošajā studiju gadā varētu uzsākt realizēt apmācību atbilstoši jaunajam standartam. Esošās zobārstniecības māsas var turpināt darbu un brīdī, kad veiks pārreģistrāciju, tiks mainīts arī profesijas nosaukums. Novērst profesiju sadrumstalotību nozarē bija arī viens no Valsts kontroles ieteikumiem.
Tāpat, pārņemot Eiropas direktīvu, plānots noteikt pārbaudes periodu personām, kuras ārsta vai māsas izglītību ieguvušas ārzemēs, bet bez noteikta darba stāža vēlas strādāt Latvijā. Attiecīgi, ja personai ārzemēs trūkst darba pieredzes konkrētajā profesijā, Latvijā būs noteikts periods līdz 3 gadiem, kura laikā persona varēs strādāt ārstniecības iestādē konkrētas sertificētas personas uzraudzībā. Vai šāds pārbaudes periods ir piemērojams, kur cilvēks varēs strādāt un kādus pienākumus veikt, noteikts Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija vai Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība. Lēmumu par to, vai persona var patstāvīgi sākt strādāt Latvijā, pieņems minētās organizācijas un ārstniecības persona, kura uzraudzībā persona strādāja. Jāpiebilst, ka konkrētajai personai ir jāzina latviešu valoda, tāpēc šī norma nebūs piemērojama ārvalstu pilsoņiem bez latviešu valodas zināšanām, kuri vēlas strādāt Latvijā.
