Katru gadu aptuveni 3,8 miljoni cilvēku visā pasaulē mirst no dažādu sēnīšu izraisītām slimībām, liecina jauns pētījums, kas publicēts žurnālā Lancet Infectious Diseases.
Apmēram pirms desmit gadiem šis skaitlis bija divi miljoni.
Zinātnieki arī atzīmēja, ka aptuveni 2,6 miljonus nāves gadījumu izraisa tieši sēnīšu infekcija.
Viens no bīstamākajiem stāvokļiem, ko izraisa šāda infekcija, ir sēnīšu sensibilizācija pacientiem ar bronhiālo astmu. Tā skar aptuveni 11,5 miljonus cilvēku gadā un var izraisīt 46 000 ar astmu saistītu nāves gadījumu gadā.
Pētnieki lēsa, ka saslimstība ar hronisku plaušu aspergilozi gadā ir 2 484 000 cilvēku, bet nāves gadījumu skaits no šīs slimības ir 460 tūkstoši. Aptuveni 1 433 000 cilvēku cieš no sistēmiskām kandidozes infekcijām, no kuriem aptuveni 911 tūkstoši katru gadu mirst. Pneumocystis pneimonija tiek diagnosticēta 505 tūkstošiem cilvēku, no kuriem 214 tūkstoši gadījumu ir letāli. Par kriptokoku meningīta gadījumiem ik gadu tiek ziņots vidēji 194 tūkstošiem cilvēku, no tiem 147 tūkstoši ir letāli. Citas sēnīšu infekcijas, kas nopietni apdraud dzīvību, skar aptuveni 300 tūkstošus cilvēku gadā un izraisa 161 tūkstoti nāves gadījumu.
Mančestras Universitātes Infekcijas slimību katedras profesors Deivids Denings salīdzinājumam minēja šādu statistiku: sēnīšu slimības veido aptuveni 6,8% no kopējā nāves gadījumu skaita pasaulē. Koronārā sirds slimība, pēc viņa teiktā, ir cēlonis 16% no visiem nāves gadījumiem pasaulē, kam seko insults (11%). Nāves gadījumu skaits no plaušu slimībām, kas saistītas ar smēķēšanu, ir 6% no kopējā skaita.
