Zemais dzimstības līmenis negaidīti ieguvis jaunus salīdzinājumus. Lai gan Latvijā vēl nav ieviesusies suņu ratu izmantošanas tradīcija, šoreiz aprakstītais noteikti liek aizdomāties arī par kritisko demogrāfijas stāvokli arī mūsu valstī
Dienvidkorejas e-komercijas gigants Gmarket ziņo, ka suņu ratu pārdošanas apjomi valstī pirmo reizi ir apsteiguši bērnu ratu pārdošanas apjomus. Kopš 2019. gada mājdzīvnieku ratiņu tirdzniecība valstī kopumā ir četrkāršojusies. Wall Street Journal raksta, kā šī situācija spilgti atspoguļo dzimstības samazināšanos valstī. 2023. gadā Dienvidkorejas kopējais dzimstības līmenis samazinājās līdz 0,72 bērniem uz vienu sievieti.
No otras puses, mājdzīvnieku iegūšana Dienvidkorejā ir populārāka nekā jebkad agrāk. Dienvidkorejas darba ministrs Kims Muns paudis bažas, ka arvien vairāk jaunu pāru izvēlas suni, nevis apprecas vai dzemdē pašu bērnus.
Situācija valstī radījusi bažas, jo tajā pašā laikā Dienvidkorejas iedzīvotāji strauji noveco un tiek prognozēts, ka tam būs ilgtermiņa ietekme uz valsts ekonomiku.
Par iemesliem cita starpā tiek uzskatīts vispārējais mājokļa izmaksu pieaugums galvaspilsētas reģionā, kā arī tas, ka jauniešiem vienkārši nav laika veidot ģimeni. Izceltas arī jaunās paaudzes kultūras atšķirības un tas, ka ģimenes dibināšana valstī vairs netiek uzskatīta par tik svarīgu.
Dienvidkorejas valdība pašlaik apsver jaunus stimulus un finansiālas dotācijas, lai mainītu dzimstības pieaugumu. Dažos Dienvidkorejas reģionos ģimenēm var piešķirt subsīdiju līdz 70 000 USD par katru dzimušo bērnu.
Lai gan pasākumi ir ieviesti, rezultāti līdz šim ir bijuši niecīgi.
Tomēr Dienvidkoreja nav vienīgā Āzijas valsts, kas cieš no zemas dzimstības. Arī Ķīnā, Japānā un Taivānā dzimstība pēdējos gados ir ievērojami samazinājusies.