Biedrība Sabiedrība par atklātību – Delna (Delna) 18.janvārī publicēja jaunu ziņojumu “Sakarības: naudas atmazgāšana caur Latviju un trasta un korporatīvo pakalpojumu sniedzēju loma” (Connections: Money Laundering in Latvia and the Role of Trust and Company Service Providers). Ziņojums sniedz pārskatu par Latvijas lomu pēdējās desmitgades apjomīgo naudas atmazgāšanas shēmu īstenošanā un tajā analizēti nesenie regulējuma uzlabojumi. Ziņojuma rezultātā ir izstrādātas rekomendācijas turpmākai valsts kapacitātes stiprināšanai, lai pārtrauktu naudas atmazgāšanu caur Latviju.
Ziņojums tapis kā reakcija uz žurnālistu un tiesībaizsardzības iestāžu atklātajām shēmām, kurās Latvijas banku sektors ticis izmantots vismaz 20 miljardu nelegāli iegūtu eiro legalizēšanai un iepludināšanai starptautiskajā finanšu sistēmā.
Līdzšinējās publikācijās galvenokārt uzsvērta nepieciešamība regulēt tikai bankas, taču Delnas analīze atklāj, ka daudz stingrāk jāregulē pakalpojumu sniedzēji nefinanšu sektorā, kas nodarbojas ar klientu piesaisti bankām. Lai arī šāda veida darbība ir likumīga, nepietiekamā un sadrumstalotā regulēšana un uzraudzība nacionālā un starptautiskā līmenī ir radījusi situāciju, kurā nepastāv gandrīz nekādi pasākumi, kas tos atturētu no naudas atmazgāšanas. Palīdzot izveidot simtiem anonīmu čaulas uzņēmumu dažādās jurisdikcijās un atverot kontus Latvijas bankās, trasta un korporatīvo pakalpojumu sniedzēji ļāva noziedzīgajiem tīkliem apiet klientu identifikācijas pārbaudes, piekļūt starptautiskajai finanšu sistēmai un izvairīties no kriminālvajāšanas.
Neskatoties uz ievērojamo progresu, kas panākts naudas atmazgāšanas ierobežošanā Latvijā pēdējo divu gadu laikā, Delna un eksperti uzsver nepieciešamību apzināties naudas atmazgāšanas sekas un turpināt reformas. Liene Gātere, Delnas direktora pienākumu izpildītāja: “Panākts milzīgs progress īsā laikā, bet svarīgi turpināt Latvijas regulējuma pilnveidi un veicināt atklātību, jo naudas atmazgāšanas mazināšana ir izšķiroši svarīga ne tikai valsts reputācijas, bet arī nacionālās drošības stiprināšanas kontekstā. Teroristi un nedemokrātiskas valstis izmanto Latvijas finanšu sistēmu, lai aiztransportētu savus nelegālos finanšu līdzekļus uz Eiropu, kur tie ir drošībā un tiek izmantoti, lai gūtu ietekmi un vairotu apdraudējumu citām valstīm, tajā skaitā Latvijai. Digitalizācija un tehnoloģijas maina noziedznieku izmantoto shēmu tendences, tāpēc Latvijai ir svarīgi būt proaktīvai un celt savu kapacitāti, lai savlaicīgi identificētu un mazinātu naudas atmazgāšanas riskus.”
Dr. Arnis Sauka, ēnu ekonomikas pētnieks: “Nelegāli iegūto līdzekļu legalizācija ir nopietna problēma, drauds ekonomikai daudzās pasaules valstīs, tai skaitā Latvijā. Neskatoties uz būtiskiem uzlabojumiem pēdējo gadu laikā, tiesībsargājošās organizācijas un tirgus regulatori nedrīkstētu atslābināties šajā cīņā, kur pretinieks ir ļoti spēcīgs. Cīņa ar korupciju publiskajā sektorā, kur Latvija, diemžēl, neizskatās pārāk labi uz daudzu citu valstu fona, ir viens no virzieniem arī nelegāli iegūto līdzekļu legalizācijas apkarošanā. Tikpat būtiska ir finanšu tirgus uzraudzības un kontroles konstanta stiprināšana. Cita starpā tas dos pozitīvu rezultātu ēnu ekonomikas mazināšanā Latvijā, kas ir viena no valsts prioritātēm.”
Kopš 2016.gada sākuma Latvijā ir panākts nozīmīgs progress centienos ierobežot valsts finanšu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu:
Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tika piešķirti papildu resursi, kas ļāva uzlabot uzraudzību un piemērot administratīvus naudas sodus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) noteikumu neievērošanu;
Tika pieņemti noteikumi, lai mazinātu risku, kas saistīts ar sadarbību ar trasta un korporatīvo pakalpojumu sniedzējiem;
2017. gada nogalē Latvija nostiprināja NILLTF tiesisko regulējumu, ieviešot ES ceturto Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu, tādējādi nodrošinot Latvijas sabiedrībai piekļuvi informācijai par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem;
2017.-2019. gada “Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku ierobežošanai” atrunā riskus, kādi var rasties nekontrolētu nefinanšu pakalpojumu sniedzēju darbību rezultātā, uzskaitot darbības, lai tos novērstu. Tās iekļauj arī Valsts ieņēmumu dienesta uzraudzības un kontroles darba uzlabošanu, efektīvāku naudas atmazgāšanas iespējamības izvērtēšanu, kā arī regulējuma un licencēšanas izstrādi.
Reformu rezultātā Latvijā ir būtiski samazinājies nerezidentu noguldījumu apjoms – no 53,4% 2015. gadā līdz 41,1% 2017. gada pirmajā ceturksnī –, kas liecina par daļēju Latvijas banku pāreju uz jaunu uzņēmējdarbības modeli.
