Demokrātija un vārda brīvība ir vienas no lielākajām cilvēces vērtībām. Diemžēl pēdējo, arī Latvijā, aizvien biežāk jauc ar visatļautību. Neviens taču negrib, lai kāds savu netīro veļu izliek publiskai apskatei…
Jā, reizēm arī naidpilni komentāri var būt tikai joks, tomēr arī tā iespējams kādu aizskart. Un, ja dažāda veida aizvainojoši gadījumi ir ne vien desmitiem un smtiem, bet tūkstošiem, tas agri vai vēlu novedīs pie represijām. Ne vien tādās autoritārās valstīs kā Krievija vai Baltkrievija, bet arī vispāratzītās demokrātijās. Diemžēl, lai gan gribētos, bet šoreiz stāsts nebūs par Latviju
Lielbritānijas valdība vēlējās aizsargāt neaizsargātās minoritātes no uzbrukumiem un apvainojumiem, bet tā vietā stingri ierobežoja vārda brīvību. Simtiem tūkstošu valsts pilsoņu sāka vajāt par it kā aizskarošām ziņām internetā. Ikviens var par tām sūdzēties, anonīmi un nepaskaidrojot iemeslus. Policija atnāk pat pie skolēniem, kuri tiešsaistē apvaino savus klasesbiedrus.
Briti šos pasākumus jau sauc par cenzūru un piesauc Džordžu Orvelu. Jaunos likumus kritizēja arī Īlons Masks, X īpašnieks. Tieši no viņa platformas policija iegūst materiālus savām lietām.
Policija Lielbritānijā ir ieviesusi īpašu terminu potenciāli aizskarošu tvītu gadījumu reģistrēšanai: šādus ierakstus sauc par “ne-noziedzīgiem naida incidentiem” (Non-Crime Hate Incidents). Šī definīcija ietver izteikumus, kas principā nav pretrunā ar likumu, bet ir nepārprotami motivēti ar naidīgu attieksmi pret noteiktu cilvēku grupu. Šīs lietas tiek reģistrētas, lai nākotnē novērstu reālus noziegumus: tādā veidā valsts “brīdina” potenciālo noziedznieku, lai viņš no apvainojumiem nepāriet uz rīcību.
“Ne-noziedzīgi naida incidenti” tiek reģistrēti kopš 2014. gada. Pirmajos piecos šīs prakses gados policija Anglijā un Velsā fiksējusi gandrīz 120 tūkstošus tādu, tas ir, vidēji 65 dienā. No 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam tika reģistrēti 13 200 incidenti – un šajā statistikā vēl nav iekļauti trīs no 48 Apvienotās Karalistes policijas departamentiem, kas nozīmē, ka faktiskais incidentu skaits ir vēl lielāks. Kopumā no 2023. gada 1. aprīļa līdz 2024. gada 31. martam Anglijā un Velsā tika reģistrēti 140 000 reāli noziedzīgi naida noziegumi, tostarp uzbrukumi, uzmākšanās un vajāšana.
Daži “ne-noziedzīgu incidentu” gadījumi tiek reģistrēti pēc anonīmām apsūdzībām, tas ir, būtībā, denonsēšanas. Tiek uzskatīts, ka policijā vērsušās “upura” aizskartās sajūtas ir pietiekams pamats lietas ierosināšanai. Šī iemesla dēļ policija bieži ir spiesta reģistrēt absurdus gadījumus, nesaprotot, pēc kādiem kritērijiem jāfiksē “ne-noziedzīgi incidenti”. Tie neaprobežojas tikai ar virtuālo telpu: piemēram, kāds vīrietis reiz sūdzējās tiesībsargājošajām iestādēm, ka autobusa pasažieri viņa izskata dēļ it kā smīn un uzmet viņam skatienu.
Nekonkrētu kritēriju dēļ pat bērni tiek saukti pie atbildības par “ne-noziedzīgiem incidentiem”. Policija reģistrējusi lietu par deviņus gadus vecu bērnu, kurš savu klasesbiedru nosaucis par “atpalikušu” un stāstījis, ka vecāki viņam iesita pa galvu zīdaiņa vecumā. Turklāt fiksēts atgadījums , kad divas meitenes no vidusskolas stāstīja, ka citai skolniecei ir zivju smaka.
Saskaņā ar likumu “ne-noziedzīgi incidenti” nav sodāmi ar naudas sodu vai cietumsodu. Bet pārkāpēju vārdi tiek ievadīti īpašā datubāzē, kur visi darba devēji valstī var nosūtīt pieprasījumu un saņemt atbildi.
“Skolotāji, ārsti, medmāsas un daudzi citi zaudē darbu tikai tāpēc, ka izjoko Twitter,” sūdzas aktīvisti no Brīvās runas savienības, labējās neokonservatīvās Lielbritānijas vārda brīvības organizācijas.
Un tomēr Lielbritānijā jau ir bijuši gadījumi, kad pilsoņi tika tiesāti par viņu ierakstiem sociālajos tīklos. Piemēram, 2012. gadā Polam Čembersam tika uzlikts naudas sods 1000 mārciņu par komisku tvītu par lidostas bombardēšanu Dienvidjorkšīrā (viņš vēlāk tika attaisnots ). Marks Mīčans 2018. gadā saņēma naudas sodu 800 mārciņu apmērā par video publicēšanu, kurā redzams viņa draudzenes mopsis, kas veic “nacistu sveicienu”, bet Džordans Parlors saņēma reālu 20 mēnešu sodu par aicinājumu savos sociālajos tīklos uzbrukt viesnīcai Līdsā, kur tobrīd bija izmitināti vairāk nekā 200 migrantu.
Apkarot islamofobiju un antisemītismu
2023. gadā – gandrīz 10 gadus pēc tam, kad tika fiksēti pirmie “ne-noziedzīgie incidenti” – Lielbritānijas konservatīvā valdība mēģināja regulēt situāciju. Bijusī iekšlietu ministre Suella Bravermane apstiprināja 40 lappušu garu instrukciju, kurai vajadzēja reglamentēt, kuri pārkāpumi ir sodāmi un kuri nav.
Ministre vēlējās mainīt noteikumus, cita starpā, lai uzlabotu statistiku, samazinot problemātisko epizožu skaitu. Praksē atvieglojumiem ir bijusi maza ietekme: dati no 30 no 43 Anglijas un Velsas policijas iecirkņiem liecināja, ka “ar oziedzīgu nodarījumu nesaistītu naida incidentu” skaits šajos iecirkņos joprojām ir palielinājies, lai gan tikai par 0,4% – no 11642 2023. gadā līdz 11690 2024. gadā. Skotijā šādu incidentu skaits, pat bez inovācijām, ar katru gadu pieaug : 2019. gadā to bija 619, bet 2023. gadā – divreiz vairāk. Daži Apvienotās Karalistes apgabali pat pamanīja, ka “incidentu” skaita pieaugums bija sprādzienbīstams. Piemēram, Stafordšīrā tie pieauga par 140%, bet Ziemeļjorkšīrā par 65%. Pēdējo divu gadu laikā kopējais “incidentu” skaits ir sācis samazināties, taču tikai nedaudz.
2024. gada jūlijā iekšlietu ministres amatu pārņēma leiboriste Iveta Kūpere. Avoti Lielbritānijas Iekšlietu ministrijā žurnālistiem sacīja, ka viņa gatavojas atcelt mīkstinājumu likumā par “ne-noziedzīgiem incidentiem”. Tā vietā viņa vēlējās ieviest “nulles tolerances” pieeju aizskarošiem ierakstiem un uzvedībai, lai cīnītos pret islamofobiju un antisemītismu: Lielbritānijas ebreji un musulmaņi ir kļuvuši daudz biežāk diskriminēti kopš kara sākuma starp Izraēlu un palestīniešu grupējumu Hamas.
Twitter ieraksti par karu Tuvajos Austrumos, domājams, veidoja pamatu skaļai lietai, kas tika ierosināta pret Elisonu Pīrsoni, žurnālisti no viena no lielākajiem laikrakstiem Lielbritānijā, The Daily Telegraph. Nedēļas nogalē pie viņas mājās ieradās divi policisti un paziņoja, ka par viņu tiek veikta izmeklēšana viņas tvīta dēļ. Tas tika publicēts gadu iepriekš un pēc tam pilnībā izdzēsts .
Policija nedrīkstēja Pīrsonei pateikt, kurš tvīts noveda pie izmeklēšanas un kuru viņa ar saviem vārdiem aizvainoja. Runa bija par divu melnādaino vīriešu fotogrāfijas retvītošanu, kurus ieskauj Lielbritānijas policija, turot Pakistānas Taisnīguma kustības partijas karogu. Ierakstā Pīrsone sūdzējās, ka fotogrāfijā redzamā policija smaida blakus diviem “ebreju nīdējiem” – acīmredzot viņa sajauca Pakistānas partijas karogu ar Hamas karogu.
Vēlāk kļuva zināms, ka bijušais ierēdnis uzrakstīja paziņojumu pret Pīrsoni. Viņš nav musulmanis un neatradās fotogrāfijā, ko žurnāliste parakstīja tviterī, taču viņš uzskatīja, ka viņas ieraksts ir “rasistisks un naidu kurinošs”.
Policijas prioritātes
Pīrsones avots Lielbritānijas Iekšlietu ministrijā sacīja, ka policijai patīk reģistrēt lietas par “ne-noziedzīgiem incidentiem”. Šādu gadījumu izpaušana, pēc žurnālistes sarunu biedra domām, dod viņiem iespēju “nopelnīt punktus” no dažādiem ietekmīgiem cilvēkiem. “Labas ziņas! Šomēnes esam reģistrējuši 15 islamofobijas epizodes!” – Pīrsone citē savu avotu.
Tajā pašā laikā policijai īpaši neveicas citu – jau reālu – noziegumu izmeklēšanā.
Eseksas iecirknis, kas izmeklē žurnālistas Pīrsones “ne-noziedzīgu incidentu”, atrisinājis tikai 14,3% no reģionā ziņotajiem noziegumiem 2024. gada deviņos mēnešos. Vietējā policija nespēja identificēt aizdomās turamos 93,7% zādzību gadījumu. Turklāt policijai izdevās veiksmīgi atrisināt tikai mazāk nekā 10% seksualizētu noziegumu gadījumu.
Elisone Pīrsone atgādināja, ka Eseksas policija iepriekš bija atteikusies palīdzēt viņas draugam, kurš sūdzējās par vardarbību ģimenē un viņas partnera krāpšanos. Policists, kurš pārņēma lietu, uzstāja, ka lieta ir bezcerīga: šī bija pirmā reize, kad viņas vīrietis viņai sitis, tāpēc viņam netiks izvirzīta apsūdzība. Vēlāk cietušās partneris tika arestēts, taču viņa pati to veicināja, rakstot sūdzību policijas iecirknī. Statistika liecina, ka Eseksas policija pagājušajā gadā atrisināja tikai 11,5% no vardarbības ģimenē gadījumiem.
Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers vērsa uzmanību uz pašreizējo situāciju. Viņš komentēja kriminālvajāšanu par tvītiem, sakot, ka sociālo tīklu uzraudzībai nevajadzētu būt policijas prioritātei. Viņš uzlika atbildību konkrētajam policijas departamentam par Pīrsones kriminālvajāšanu, norādot, ka tās darbinieki “drīkst pieņemt savus lēmumus”.
Tagad, pēc Starmera teiktā, valdība pārskata “ne-noziedzīgu incidentu” risināšanas principus, taču vēl nav skaidrs, kādas izmaiņas viņi vēlas tajā ieviest. Tajā pašā laikā iekšlietu ministre Iveta Kūpere runā par stingrāku likumdošanu, kas to skar. Vārda brīvības savienības ģenerālsekretārs Tobijs Jangs brīdināja Kūperi, ka viņš plāno aizstāvēt organizācijas nostāju tiesā, ja varas iestādes nolems padarīt likumus stingrākus.