Globālā temperatūra paaugstinājās un ekstremāli laikapstākļi pieauga, taču šogad bija arī daži nozīmīgi sasniegumi klimata jomā. Latvijas plakanzemiešiem varētu būt interesanti uzzināt, ka viņu uzpūstajam burbulim, atkal ir izsisti daži caurumi…
Šajā rakstā apkopotas septiņas mazas cilvēku uzvaras, kuras, iespējams, ir palikušas arī ārpus normāli domājošu Latvijas iedzīvotāju redzesloka 2024. gadā.
Šis ir bijis vēl viens grūts gads klimatam un dabai. Sākot ar 1,5°C slieksni, kas pirmo reizi tika pārkāpts uz pilnu gadu, līdz neaizsargāto valstu vilšanās šī gada ANO klimata samitā, un var šķist, ka izaicinājums ir milzīgs. Un paši šogad pārpārēm redzējām, kā ekstrēmi laikapstākļi arvien vairāk ietekmē gan nabadzīgās, gan bagātās valstis un to iedzīvotājus.
Taču šogad bija arī daži neparasti sasniegumi klimata un dabas jomā. Gadījumā, ja jūs tos palaidāt garām, mēs esam apkopojuši dažus no mūsu planētas lielākajiem panākumiem pagājušajā gadā.
Ogļu beigas Apvienotajā Karalistē…
Apvienotā Karaliste 2024. gadā slēdza savu pēdējo ogļu spēkstaciju. Tas bija simbolisks brīdis, jo Apvienotā Karaliste bija pirmā valsts pasaulē, kas izmantoja ogles publiskai elektroenerģijas ražošanai, un fosilais kurināmais bija rūpnieciskās revolūcijas pamatā.
30. septembrī Notingemšīras Ratcliffe-on-Soar spēkstacijas (raksta attēlā) turbīnas apklusa, un tās skursteņi pārtrauca atraugu iztvaikošanu. Stacijai tagad tiks veikts divus gadus ilgs ekspluatācijas pārtraukšanas un nojaukšanas process. Nav skaidrs, par ko šī vieta kļūs pēc tam, taču viens priekšlikums ir pārvērst to par akumulatoru stacijas vietu.
Tas jau ir izdarīts Rietumjorkšīrā, ekspluatācijā pārtrauktajā spēkstacijā Ferrybridge C, kuras baterijās uzglabātās enerģijas jauda ir 150 MW, kas ir pietiekama, lai nodrošinātu 250 000 māju. Tā kā valstis cenšas ātri dekarbonizēt savu ekonomiku, daudzas bijušās fosilā kurināmā spēkstacijas izrādās daudzsološas vietas rūpnieciska mēroga akumulatoriem.
Globāls zaļās enerģijas pieaugums
Atjaunojamie enerģijas avoti visā pasaulē strauji pieaug. ASV vēja enerģijas ražošana aprīlī sasniedza rekordu, pārsniedzot ogļu kurināmo.
Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) sagaida, ka no šī brīža līdz 2030. gadam pasaule palielinās atjaunojamās enerģijas jaudu par 5500 GW un pasaules atjaunojamo energoresursu jaudu palielināsies 2,7 reizes salīdzinājumā ar 2022. gadu, nedaudz atpaliekot no ANO mērķa līdz 2030. gadam trīskāršot jaudu. Šajā desmitgadē atjaunojamie enerģijas avoti nodrošinās gandrīz pusi no visas elektroenerģijas.
Lauvas tiesu no šīs izaugsmes veido tikai viena valsts: Ķīna. Saskaņā ar IEA prognozēm, līdz 2030. gadam Ķīna veidos vismaz pusi no pasaules kumulatīvās atjaunojamās elektroenerģijas jaudas.
IEA izpilddirektors Fatihs Birols preses konferencē atzīmēja, ka pasaules “milzīgo atjaunojamo energoresursu pieaugumu” galvenokārt noteica ekonomika, nevis valdības politika, jo atjaunojamie energoresursi, īpaši saules enerģija, bija lētākais risinājums gandrīz visās pasaules valstīs. Lielā paplašināšanās bija “skaists stāsts”, viņš teica, un to viņš varētu apkopot divos vārdos: “Ķīna” un “saules enerģija”.
Upēm, kalniem, viļņiem un vaļiem piešķirts juridiskas personas statuss
2021. gadā Ekvadoras valdība izdeva nozīmīgu lēmumu, kurā teikts, ka raktuves Los Cedros mākoņu mežā pārkāpj dabas tiesības. Cits spriedums Ekvadorā norādīja, ka piesārņojums ir pārkāpis Mačangaras upes tiesības, kas tek caur galvaspilsētu Kito.
Šogad tika publicēts ziņojums, kurā konstatēts, ka šādi lēmumi patiešām var palīdzēt aizsargāt apdraudētās ekosistēmas.
2024. gadā ārpus Ekvadoras arvien lielākam skaitam dabas objektu un telpu tika piešķirtas juridiskās personas statuss. Jaunzēlandē Egmontas nacionālā parka virsotnes, kas pārdēvētas par Te Papakura o Taranaki, tika atzītas par senču kalniem un kopīgi kļuva par juridisku personu, kas pazīstama kā Te Kāhui Tupua.
Brazīlijā daļai okeāna tika piešķirts juridiskas personas statuss – piekrastes pilsēta Linhares atzina savus viļņus par dzīvām būtnēm, piešķirot tiem tiesības uz pastāvēšanu un atjaunošanos. Tikmēr Klusā okeāna pamatiedzīvotāju līderu noslēgtajā jaunajā līgumā vaļi un delfīni tika oficiāli atzīti par “juridiskām personām”.
“Lieta, kas ierosināta, lai aizsargātu vaļus no peldēšanas pāri okeānam, var balstīties kā uz personu, kas apgalvo, ka viņai ir nodarīts kaitējums, jo viņas spēja vērot vaļus ir samazināta,” saka Žaklīna Gallanta, juriste, kas strādā klimata pārmaiņu, bioloģiskās daudzveidības un tiesību jomā. “Ja paši vaļi tiktu atzīti par juridiskiem subjektiem, lieta varētu precīzāk koncentrēties uz pašiem vaļiem nodarīto kaitējumu, nevis indivīdu, kas sludina papildu kaitējumu, lai tiesa izskatītu prasību.”
Galanta, kura strādā Zemes tiesību pētniecības un rīcības programmā Ņujorkas Universitātes Juridiskās fakultātē, saka, ka tas pārkāpj juridiskās iztēles robežas.
“Juridiskas personas statuss sniedz izpratni, ka daba un dzīvas būtnes, kas nav cilvēki, ir jāsaprot kā subjekti [pretstatā objektiem] – ar patiesu vērtību un savām interesēm un vajadzībām,” viņa saka.
Jauna okeāna aizsardzība Azoru salām
Ziemeļatlantijā tika atklāta jauna Jūras aizsargājama teritorija (MPA), ko paziņoja Azoru salas. Kad tā tiks izveidota, tas būs lielākā reģionā, aptverot 30% jūras ap Portugāles arhipelāgu. Saskaņā ar MPA iniciatīvu puse no 287 000 kvadrātkilometru aizsargājamās teritorijas būs “pilnībā aizsargāta”, bez zvejas vai citu dabas resursu ieguves. Otra puse būs “ļoti aizsargāta”.
Teritorijā ir deviņas hidrotermālās atveres, 28 jūras zīdītāju sugas un 560 zivju sugas, kā arī daudzas citas dzīvās radības.
MPA var būt ļoti efektīva bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā, ja ierobežojumi tiek atbilstoši īstenoti. Saskaņā ar Bloomberg Philanthropies Ocean Initiative ziņojumu kopumā tikai 2,8% pasaules okeānu ir efektīvi aizsargāti un tikai 8,3% ir saglabāti.
Amazones mežu izciršana sasniedz deviņu gadu zemāko līmeni
Saskaņā ar Brazīlijas Nacionālā kosmosa pētniecības institūta INPE publicētajiem datiem, 2024. gadā Brazīlijas Amazones mežu izciršana samazinājās līdz deviņu gadu zemākajam līmenim, 12 mēnešos līdz jūlijam samazinoties par vairāk nekā 30%. Tika iznīcināti 6288 kvadrātkilometri (piemēram, visa Zemgales teritorija ir 7150 kvadrātkilometri) lietus mežu. Lai gan šī teritorija joprojām ir plaša, tie ir zemākie gada zaudējumi kopš 2015. gada. Mežu izciršana ir samazinājusies, neskatoties uz to, ka ugunsgrēku skaits Brazīlijas Amazonē tajā pašā laika posmā pēc vēsturiskā sausuma pieauga gandrīz 18 reizes
Attīstība notiek gandrīz divus gadus pēc tam, kad prezidents Luiss Inacio Lula da Silva stājās amatā un apņēmās līdz 2030. gadam izbeigt mežu izciršanu un vērsties pret nelegālo mežizstrādi.
Saglabāšana patiešām var ietekmēt bioloģisko daudzveidību
Šī gada nozīmīgā pārskatā par saglabāšanas iniciatīvām atklājās, ka tās bieži vien ir efektīvas, lai palēninātu vai apvērstu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Zinātnieki pārskatīja 665 saglabāšanas pasākumu izmēģinājumus visā pasaulē, tostarp vairākus vēsturiskus izmēģinājumus, un atklāja, ka tiem ir bijusi pozitīva ietekme divos no trim gadījumiem.
Viens no piemēriem ir Altyn Dala Conservation Initiative, kas Kazahstānā strādāja kopā ar vietējiem partneriem un citām starptautiskām organizācijām, lai glābtu no izzušanas kritiski apdraudēto Saigas antilopi Zelta stepes pļavās. Projektā tika izmantota rūpīga, zinātniski pamatota uzraudzība, marķēšana un biotopu aizsardzība un atjaunošana, lai nodrošinātu vislabāko Saigas antilopes, kuras 2003. gadā bija tikai 20 000, atjaunošanos. Šobrīd Zelta stepē klīst 2,86 miljoni antilopes, un tā ir pārvietota no “kritiski apdraudēta” uz “gandrīz apdraudēta” statusu Starptautiskās dabas aizsardzības savienības Sarkanajā sarakstā.
Vietējo iedzīvotāju vadītie centieni papildina debesis un upes
Kalifornijā savvaļas dzīvnieki ir guvuši labumu no Amerikas pamatiedzīvotāju juroku cilts gadu desmitiem ilgajiem braucieniem, lai papildinātu dzīvniekus cilšu teritorijās. 2024. gadā tas vainagojās ar lašu atgriešanos Klamatas upē.
Pēc 100 gadu pārtraukuma zivis tika pamanītas Oregonas Klamatas upes baseinā pēc vēsturiska aizsprosta noņemšanas tālāk lejpus Klamatas Kalifornijas posmā. Augustā pēc vides aizstāvju un cilšu spiediena tika likvidēti pēdējie četri aizsprosti – Amerikas lielākajā aizsprostu likvidēšanas projektā.
Cilšu pārstāvji paredzēja, ka lašiem būs vajadzīgi mēneši, lai tie atgrieztos upes augšējos posmos, jo to skaitu samazināja sliktā upes veselība, ko izraisīja dambis, kas bloķēja dabisko ūdens plūsmu. Bet oktobrī biologi novēroja zivis Oregonas pietekās.
“Pārsteidzošākais ir milzīgais atgriezušos zivju skaits un ģeogrāfiskais diapazons,” sacīja Barijs Makkovijs, Juroku cilts vecākais zivsaimniecības biologs. “Es nespēju noticēt, ka viņas tika pamanītas Oregonas štatā. Dzirdēt bija neticami – tas bija prātam neaptverami. Kad es to dzirdēju, man bija tāda sajūta, ka “pagaidi, jau?!”. Tas jau ir pārsniedzis jebkuras cerības.”
Tikmēr intensīva programma Kalifornijas kondoru atkārtotai ieviešanai guva arvien lielākus panākumus. Kopš 2008. gada cilts ir īstenojusi cilts svētajiem grifiem līdzīgo putnu atbrīvošanas projektu. Šā gada 4. oktobrī cilts atbrīvoja vēl divus putnus, tādējādi Jurokas teritorijā ievedot līdz 18 Kalifornijas kondorus..
“Viņiem klājas lieliski,” saka Tiana Viljamsa, Yurok Tribe Wildlife departamenta direktore un Yurok Nation locekle. “Ir bijis patiešām aizraujoši vērot, kā fauna paplašinās un mainās tās dinamika.”
