Dārziem un to iekārtošanai veltīto aprakstu sērijā ar rakstu par lazdu pavairošanu turpinām aprakstu sēriju par augiem, bet raksta beigās atkal jauna galerija ar 20 interesantām idejām dārzam.
Pavairojot lazdas veģetatīvi, iespējams saglabāt attiecīgās šķirnes pazīmes. Klonus var potēt vai pavairot ar noliektņiem. Acošana mūsu klimatā parasti neizdodas un labi, ja pieaug pāris stādu no simta acojumu. Nav vērts mājas apstākļos arī pavairot ar zāļainiem spraudeņiem, jo tam vajadzīgas speciālas apsakņošanas iekārtas.
Lazdas potē ar kopulēšanu, savienojot potes un potcelma slīpos griezumus. Par potcelmu izmanto divgadīgus vai trīsgadīgus kultūršķirņu sējeņus vai arī apmēram zīmuļa resnuma sēklaudžus, ko izrok mežā.
Lai pieaugšana būtu sekmīga, jāievēro vairākas īpatnības. Potzari nedrīkst būt ar sala bojājumiem. Tie jāsagatavo pēc iespējas vēlu ziemā, bet noteikti pirms spēcīga sala (jo īsāku laiku potzari glabāti, jo labāk tie pieaug!). Lazdām potēšanai ņem zaru galus tikai no jau ražojošiem dzinumiem. Pie sakņu kakliņa ataugušie ūdenszari neder, kaut arī labi pieaug – no tādiem lazdu stādi būs mazražīgāki. Potzarus ievīsta mitrās avīzēs, pēc tam ieliek plēves maisā un līdz potēšanai glabā vēsā pagrabā vai ledusskapī.
Kad ķeras pie darba, vispirms ar tīru audumu potzarus atbrīvo no mizas pūkojuma. Nenotīrītiem pūkojums ar nazi iekļūst griezuma vietā, tā apgrūtinot pieaugšanu. Svarīgi, lai potes un potcelma diametri sakristu. Potēt var dārzā agri pavasarī vai arī uz iepriekš izraktiem sēklaudžiem ziemā (līdz janvārim). Pavairojot ziemā, potējumus vispirms tur mitrumā, istabas temperatūrā. Dara tā: kastē ieklāj plēves maisu, cieši izvieto potējumus, starp saknēm saberot samitrinātas zāģskaidas (apber arī potējumu vietas), pēc tam maisam aizloka galu un potējumus glabā tik ilgi, līdz pumpuri piebriest un paliek zaļāki. Tiem visu laiku jābūt mitrumā, tādēļ, ja nepieciešams, mitrina ar pulverizatoru. Pēc tam novieto vēsā pagrabā līdz pavasarim. Turpinājums sekos!
