Turpinot dārziem veltīto aprakstu sēriju turpinām tēmu par siltumnīcām, bet raksta beigās atkal jauna galerija ar 20 interesantām idejām dārzam.
Polikarbonātam ir specifiskas prasības. Liekot plāksni, uzlīmētajai plēvei jāatrodas virspusē. Kad siltumnīca gatava, šo plēvi noņem, jo tā sargā speciālo slāni, kas radīs augiem vajadzīgo vidi, ļaujot iekļūt un izkļūt vajadzīgā spektra starojumam. Sabojājot plēves kārtiņu, zudīs arī materiāla labās īpašības.
Polikarbonātu iespējams pasūtīt dažādos toņos. Lai gan krāsaino vairāk izmanto lapenēm, arī augiem tas var patikt jo īpaši gaismas labās caurlaidības dēļ. Dažkārt siltumnīcām liek dzelteno un bronzas krāsas polikarbonātu. Krāsainais polikarbonāts nemaksā daudz dārgāk, taču atšķirībā no baltā nav nopērkams katrā būvniecības veikalā un jāpasūta atsevišķi, un tas var sadārdzināt izmaksas.
Polikarbonāts ir samērā jauns materiāls dārzkopībā, un tā trūkumi vēl nav apzināti. Lielākais bieds – polikarbonāta tunelīši mēdz aizaugt ar aļģēm. Novērst šo trūkumu ir grūti un savu bezspēcību atzīst pat pieredzējušākie siltumnīcu izgatavotāji. Ārzemēs aļģes tīrot ar speciālām tievām birstītēm līdzīgi kā kanalizācijas caurules, taču tas ir darbietilpīgi. Lētāk pēc ekspluatācijā paredzētajiem 10 gadiem pirkt jaunu. Ja tomēr apņemas tikt galā ar zaļumiem jumtā, speciālisti iesaka seguma loksni noņemt un ar augstspiediena sūkni kanālos ievadīt šķīdumu, kas paredzēts baseina aļģu tīrīšanai. Pēc vairākām dienām, izmantojot spiedienu, to noskalo. Turpinājums sekos!