Dārziem, to dizainam un iekārtošanai veltīto aprakstu sērijā šoreiz tēma par zemesvēžiem un kā no tiem atbrīvot savus dārzus, bet raksta beigās atkal jauna galerija ar 20 interesantām idejām dārzam.
No zemesvēža atbrīvoties ir visai grūti, taču to skaitu var samazināt līdz tādam līmenim, ka nav jūtama ietekme uz augiem:
* zemesvēžiem nepatīk bieža un dziļa zemes irdināšana, rindstarpu rušināšana. Šādi iespējams iznīcināt to alas. Sausā laikā virs augsnes ieteicams izlikt salmu klājumus un bieži laistīt. Tad regulāri salasa zem tiem salīdušos kaitēkļus;
* zemesvēžiem nepatīk arī ķiploku, samteņu, fritilāriju, krizantēmu smarža, tāpēc šos augus der iestādīt pa dobes perimetru;
* efektīva ir mākslīgu ziemošanas vietu izveidošana. Septembrī, oktobrī izrok 40 – 50 cm dziļas bedrītes un piepilda ar zirgu mēsliem. Sākoties salam, bedrītes atrok un tur sapulcējušos zemesvēžus savāc un iznīcina;
* var izmantot dažādus ķeramtraukus (plastmasas traukus, stikla burkas, metāla kārbas), ko ierok tur, kur manītas zemesvēžu ejas, augšmalu atstājot tūlīt zem augsnes virskārtas. Var ieliet alu vai citu rūgstošu šķidrumu, kas pievilina kukaiņus, un tad regulāri jāizvāc tur sakritušie kukaiņi un jānomaina šķidrums;
* zemesvēžu iecienītāko dārzeņu dobes var ierobežot ar dēļiem, šīferi vai cita cieta materiāla plāksnēm. Tās ierok 20 – 25 cm dziļi, malas atstājot nedaudz virs augsnes.
Mēdz uzskatīt, ka dārzos, kurus krustu šķērsu izložņā kurmji, pazūd zemesvēži. Nav tiesa, kurmji tos neiznīcina. Kurmju galvenā barība tomēr ir sliekas. Tās pašas, aktīvas būdamas, sakrīt šajās ejās, kur kurmji tās uzlasa, kamēr nav paspējušas ierakties augsnē. Slieku dzīves veids ir augsnes filtrēšana, tāpēc tās lielākoties atrodas kustībā. Arī lietustārpi ir aktīvi, jo vāc trūdošo augu daļas no virszemes. Maijvaboļu kāpuri un zemesvēži nav tik enerģiski, tie saimnieko ap saknēm, tādēļ kurmim ceļā negadās. Šis negantnieks nevienu neķer, vien sarok ejas, kurās pēc tam uzlasa tajās sakritušos kustoņus.
