Mazāk nekā puse jeb 38% uzņēmumu, kuru darbiniekiem ir iegādāta veselības apdrošināšanas polise, ir apdrošināti arī pret nelaimes gadījumiem, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) dati. Savukārt saskaņā ar Valsts darba inspekcijas (VDI) datiem pēdējo piecu gadu laikā kopējais darba vietā nelaimes gadījumos cietušo skaits ir palielinājies par 20%, un ik pēc piecām stundām nelaimes gadījumā darba vietā cieš viens nodarbinātais.
Arī BALTA dati apstiprina, ka 2017. gadā salīdzinājumā ar gadu iepriekš pieteikto negadījumu skaits palielinājies gandrīz līdzvērtīgā apjomā – par 18%. Vienlaikus apdrošināšanas eksperti atzīst, ka Latvijas darba devēju vidū joprojām novērojama satraucoša tendence – neapzināties vai nenovērtēt ar darba specifiku saistītos riskus.
“Izvērtējot nelaimes gadījumu apdrošināšanas datus, redzam, ka joprojām liela daļa darba devēju neapzinās, nenovērtē vai gluži vienkārši nepievērš pietiekamu uzmanību iespējamiem riskiem darba vietā. Tajā skaitā nenodrošina savus darbiniekus ar nelaimes gadījumu apdrošināšanas polisi, kas, notiekot kam neparedzētam, sniedz ievērojamu finansiālu atbalstu,” stāsta Sandra Pietkēviča, BALTA personu produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja, uzsverot, ka nodarbināto drošībai, veicot darba pienākumus darba vietā, vajadzētu būt darba devēju prioritātei numur viens.
Linda Matisāne, VDI Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja, apliecina problēmas nopietnību: “Nekvalitatīva un nepietiekoši bieža darba vides riska novērtēšana, veicamo pasākumu plāna nesagatavošana, darbinieku neinformēšana par darba vidē esošajiem riska faktoriem ir pēdējos desmit gados biežākais normatīvo aktu pārkāpums darba aizsardzības jomā.”
Pēc VDI datiem 2017. gadā konstatēti 2715 šādi pārkāpumi. VDI pārstāve arī norāda, ka tas liecina par nopietnām problēmām darba aizsardzības sistēmas izveidē uzņēmumos, jo darba vides risku novērtēšana ir šīs sistēmas pamats, no kura izriet arī veicamie darba aizsardzības pasākumi. Ja darba aizsardzības sistēma uzņēmumos nav izveidota vispār vai tā ir tikai formāla, tā praksē nepilda savu galveno uzdevumu – pasargāt nodarbināto veselību un dzīvību, nodrošinot, ka darba vide, kurā viņi strādā, ir droša.
S.Pietkēviča uzsver, ka, izskatot pieteikumus par nelaimes gadījumu atlīdzībām, kas saņemti pēdējo gadu laikā, regulāri nākas saskarties ar ļoti smagiem un diemžēl arī letāliem gadījumiem: “Līdz ar pieaugošo būvniecības objektu un infrastruktūras projektu apjomu, kā arī ražošanas industrijas attīstību novērojam, ka šajās nozarēs negadījumu skaits darba vietās nozīmīgi palielinājies. Daži no tiem atspoguļoti arī plašsaziņas līdzekļos, bet diemžēl apdrošinātāja redzeslokā darba vietā notikušu nelaimes gadījumu ir krietni vairāk. Kopumā darba traumas raksturo smagākas sekas nekā tās ir sadzīves vai cita veida traumām, tādēļ apdrošināšanas polises sniegtais finansiālais atbalsts šādos gadījumos var būt ļoti noderīgs.”
BALTA pēdējo trīs gadu laikā ir izmaksājusi atlīdzības par vairākiem desmitiem negadījumu, kad darba traumu rezultātā nodarbinātie guvuši smagas politraumas, invaliditāti vai diemžēl gājuši bojā.
Neviens nav pasargāts no neparedzētām situācijām, un nereti darba devēji, uzzinot, ka nelaimes gadījums noticis neuzmanības dēļ, pat neaizdomājas par cēloņiem, tādējādi norādot uz darbinieka paša vainu. Tomēr VDI un BALTA aicina darba devējus rūpīgi izvērtēt arī savu atbildību drošas darba vides veidošanā. Savukārt darbiniekus – rūpēs par savu veselību ievērot visas darba drošības instrukcijas.
