Ārsti saka, ka medicīniskās informācijas meklēšana internetā jāveic piesardzīgi. Šajā rakstā ir sniegti norādījumi par to, kam pievērst uzmanību, meklējot informāciju pakalpojumā Google.
Dr. Google (Dakteris Gūgls) bieži ir dežūrā pie satrauktiem pacientiem, taču viņš, iespējams, nesniedz visuzticamāko padomu.
Ārsti norāda, ka medicīniskās informācijas meklēšana internetā jāveic piesardzīgi, īpaši ņemot vērā mākslīgā intelekta (MI) pieaugošo lomu.
Informācija no pareizajām tīmekļa vietnēm var informēt pacientus par simptomiem un sagatavot viņus ārsta apmeklējumam. Taču slikti veikta meklēšana var izraisīt trauksmi krietni pirms tam, kad kāds nonāk uzgaidāmajā telpā.
Ir svarīgi zināt atrastās informācijas avotu un izvairīties no mēģinājumiem diagnosticēt savu veselības problēmu. Turpinājumā par to, kas jāpatur prātā, ja meklējat medicīnisko palīdzību tiešsaistē.
Kāds ir tavs avots?
Veicot meklēšanu pakalpojumā Google, neklikšķiniet automātiski uz pirmās saites. Tajā var nebūt labākās atbildes.
Daži uzņēmumi maksā par to, lai viņu tīmekļa vietnes tiktu rādītas rezultātu lapas augšdaļā. Šīs saites var tikt norādītas kā sponsorētas.
Ritiniet, lai skatītu rezultātus no avota, kuram varat uzticēties medicīniskās informācijas ziņā, piemēram, vietnēm, ko pārvalda valdības aģentūras, piemēram, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) vai valsts (gov.lv) veselības dienesti.
“Mēs esam tik ļoti pieraduši noklikšķināt uz pirmās saites,” saka Džons Grohols, psihologs, kas specializējas tiešsaistes uzvedībā.
“Runājot par jūsu veselības informāciju, īpaši, ja tā ir personiska, jums ir jādomā par to,” viņš teica.
Vai man vajadzētu izmantot mākslīgo intelektu?
Tas atkarīgs no tā, ko tas tev saka.
Arvien vairāk cilvēku izmanto mākslīgo intelektu, lai ātri iegūtu atbildes no dažādiem interneta avotiem. Dažas meklēšanas rezultātu lapas augšdaļā ģenerē arī mākslīgā intelekta kopsavilkumu.
Taču mākslīgā intelekta atbildē var nebūt norādīts, no kurienes informācija iegūta. Tas apgrūtina ticamības novērtēšanu.
Mākslīgais intelekts var būt pakļauts arī “halucinācijām” – nozares terminam, kas apzīmē problēmas, kuru dēļ tehnoloģija vienkārši izdomā lietas. Esiet īpaši uzmanīgi, ja nav norādīts avots.
Ko man vajadzētu jautāt?
Jautājuma formulējumam ir liela nozīme redzamajos rezultātos. Ārsti saka, ka pacientiem informācija jāmeklē, pamatojoties uz simptomiem, nevis uz paredzamo diagnozi.
“Jau pašā sākumā ir jāuzdod pareizie jautājumi,” sacīja Dr. Ēriks Būzs no ASV bāzētās Klīvlendas klīnikas.
Tas nozīmē jautāt: “Kas varētu izraisīt kunkuļa veidošanos zem manas ādas?”, nevis “Vai kunkulim zem manas ādas ir vēzis?”
Koncentrēšanās uz diagnozi nozīmē, ka jūs varat palaist garām citus skaidrojumus, it īpaši, ja vienkārši noklikšķināsiet uz pirmajām saitēm, kas uzskaitītas rezultātos.
Dažu problēmu gadījumā meklēšana ir pilnībā jāizlaiž. Ja Jums ir sāpes krūtīs, reibonis vai insulta pazīmes, nekavējoties meklējiet palīdzību.
“Jūs nedīkstat atlikt kaut ko tādu, kas jāārstē noteiktā laika periodā,” sacīja Dr. Olivjē Gerardi, Brauna Universitātes Veselības neatliekamās palīdzības medicīnas direktors ASV.
Vai internets var diagnosticēt problēmu?
Nē! Atstājiet to īsto ārstu ziņā, kuri ir apmācīti uzdot jautājumus, kas noved pie diagnozes noteikšanas.
“Ir daudz simptomu, kas pārklājas starp nelielām saslimšanām un nopietnām medicīniskām problēmām,” sacīja Dr. Sāra Semsa, Amerikas Ģimenes ārstu akadēmijas valdes locekle.
Asinis urīnā var liecināt par vēzi. To var izraisīt arī nierakmeņi vai infekcija.
Neizskaidrojams svara zudums var liecināt arī par vēzi. Vai arī tas var liecināt par pastiprinātu vairogdziedzera darbību vai jaunu darbu, kas liek jums vairāk kustēties.
Visās šajās situācijās labākās zāles var būt daži testi un vizīte pie ārsta, kurš zina jūsu slimības vēsturi.
