Čurāšana jūrā nepavisam nav nekas neparasts, taču mazāk cilvēku zina, ka tā var būt kaitīga videi. Bioloģe Anna Bjērna intervijā Zviedrijas sabiedriskajam raidorganizācijai SVT saka, ka visiem vajadzētu pārtraukt urinēt jūrā. Bjērna strādā arī par nodaļas vadītāju vietējā Skansens Östersjöcentrum (Baltijas jūras zinātnes centrā).
”Tas ir piliens jūrā, bet vietējā līmenī tam ir liela ietekme”.
Urīns ir bagāts ar viegli uzsūcamām barības vielām, kas pašas par sevi nav bīstamas – gluži pretēji, barības vielas ir labas dabai.
Problēmas sākas, kad notiek eitrofikācija.
Nečurāšana ūdenī no vides viedokļa var šķist sīkums, taču, pēc Bjērnas teiktā, tam ir liela ietekme vietējā līmenī.
”Viens litrs urīna apaugļo 5–7 kilogramus aļģu. Kopumā ņemot, viena cilvēka urinēšanai ūdenī nav lielas nozīmes, taču savā mazajā peldvietā ietekme var būt liela”.
Jūra nav īpaši laba cilvēka urīnā esošo barības vielu izmantošanā, tāpēc, pēc Bjērnas domām, labāk ir izkāpt krastā un urinēt tur, kur veģetācija gūst labumu no barības vielām.
Filamentārās aļģes uzturvielas iegūst no urīna
Īpaši daudz urīnā esošās barības vielas gūst pavedienveida aļģes. Tās ātri aug un pieķeras citiem organismiem, izjaucot dabisko ekosistēmu.
Bioloģe apgalvo, ka šī augšana ir īpaši kaitīga, piemēram, aļģēm. Viņa to sauc par “Baltijas lietus mežu” – sugām bagātāko dzīvotni Baltijas jūrā.
Brūnaļģes absorbē gaismu un barības vielas pa visu savu virsmu un tām ir nepieciešamas gludas virsmas, pie kurām var piestiprināties apaugļotās olas. Šie procesi tiek kavēti, kad pavedienveida aļģes veido paklājus uz brūnaļģu virsmas un jūras gultnē.
Pāraugšanu izraisa daudzi faktori, taču ikviens var kaut ko darīt
Baltijas jūrā ir daudz citu eitrofikācijas avotu, ne tikai urīns. Bjērna uzskata, ka lauksaimniecība un mežu izciršana ir daudz lielāki problēmas cēloņi, taču viņa joprojām mudina ikvienu darīt visu iespējamo.
”Kāpēc mums nevajadzētu rīkoties tikai tāpēc, ka tā ir mazsvarīga lieta? Lai gan mums ir jāsamazina eitrofikācija no lieliem avotiem, ikviens var kaut ko darīt pats. Pat mazām darbībām ir nozīme”, viņa mums atgādina.
Bjērna uzskata, ka ikviens var un viņam vajadzētu uzņemties lielāku atbildību.
”Kā pieaugušais, tu vari par to padomāt. Mudiniet savus bērnus darīt to pašu. Dodieties uz zemi savu vajadzību apmierināšanai, un vienlaikus jūs atbalstīsiet arī zemes labklājību”
