Nomaļa cilts Brazīlijā ir “samaitāta” deviņus mēnešus pēc tam, kad tā ieguva piekļuvi satelīta internetam, izmantojot Īlona Maska pakalpojumu Starlink.
Tikai deviņu mēnešu laikā, kad indiāņi no Brazīlijas džungļos pazudušās cilts izmantoja internetu, viņi, pēc vecāko teiktā, kļuva slinki un agresīvi.
The New York Post publicēja ziņojumu no Amazones džungļiem par brazīliešu aktīvistu tur veiktā sociālā eksperimenta rezultātiem. Ar vislabākajiem nodomiem viņi nolēma pieradināt pie mūsdienu civilizācijas sasniegumiem Marubo cilts aborigēnus, kas dzīvo virtuāli izolēti no ārpasaules Itui upes krastos, kuru skaits ir aptuveni 2 tūkstoši cilvēku. Viņi savienoja cilti ar satelīta internetu, izmantojot Īlona Maska Starlink sistēmu.
Indiāņi, kuri nebija redzējuši pat velosipēdu vai automašīnu, pēkšņi ieguva piekļuvi internetam un ātri tajā iestrēga. Sākumā viss noritēja pēc plāna, cilts daudz iemācījās, arī uzvedību ekstremālās situācijās, piemēram, pēc čūsku kodiena. Iemācījāmies arī sazināties tiešsaistē ar saviem radiniekiem, kuri bija aizbraukuši uz kontinentu, kā arī ar kaimiņiem džungļos. Bet tad sākās problēmas, kuras laika gaitā tikai pasliktinājās.
Cilts vecākie sāka sūdzēties, ka jaunieši atklājuši internetu, kas, viņuprāt, ne tikai neko labu nemāca, bet, tieši otrādi, samaitā. Jaunieši jau kļuvuši tik slinki, ka vairs negrib ne mācīties, ne strādāt.
Cilts indiāņi, kuri vēl nesen bija pazīstami kā neticami pieticīgi, tik ļoti, ka pat izvairījās no publiskas skūpstīšanās, tagad neapdomīgi skatās “pieaugušo filmas” un kļūst arvien agresīvāki. Ne tikai par senām tradīcijām drīz vairs nebūs runas, vecie sūdzas, bet arī strādāt vairs nebūs kam.
Vecākie skaidro, ka, tā kā cilts pati iegūst pārtiku – makšķerējot, medījot, saimniekojot -, tad, ja viņi to nedarīs, viņi vienkārši neizdzīvos. Tas viņus lika ķerties pie ikvienā civilizācijā ierastas metodes – aizlieguma.
Pareizāk sakot, uz stingru interneta piekļuves ierobežojumu. Tagad to var darīt tikai divas stundas no rīta, piecas stundas vakarā un visu dienu svētdienā. Tiesa, daudzi pieaugušie uzskata, ka šis pasākums jau ir par vēlu, jo “Pandoras lāde” ir atvērta: daudzi ir atkarīgi no vardarbīgām videospēlēm vai saziņas ar svešiniekiem, kuri, Dievs zina, ko var iemācīt. “Es uztraucos, ka viņi varētu vēlēties viņus atdarināt,” sacīja viens no cilts vecākajiem.
Brazīlijas varas iestādes arī noraidīja šo eksperimentu, sakot, ka tas var ātri un neatgriezeniski iznīcināt tradicionālo cilšu kultūru, kas dzīvo tālu no civilizācijas. Taču aktīvisti ir pārliecināti, ka visas šīs bailes ir stipri pārspīlētas un internetam jābūt pieejamam visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu tradīcijām un dzīvesvietas.
Agrāk vai vēlāk aborigēni iepazīsies ar civilizāciju. Turklāt jebkādām cerībām uz noteiktu “nevainīgu kultūru” saglabāšanu patiesībā nav pamata. Viss, kas šeit tiek prasīts no civilizētiem cilvēkiem, ir tikai mēģināt padarīt aborigēnu ievešanu citā kultūrā pēc iespējas nesāpīgāku
