1. Cik svarīgi būt patiesam
Visveselīgākā uzvedība ir tā, kurā cilvēks ir viņš pats un izturas patiesi. Tomēr mēs bieži izvairāmies izturēties patiesi tāpēc vien, ka uzskatām: šādi rīkoties ir neveselīgi un nepareizi. Nav taisnība – ķermenis un prāts zina, kas tev nepieciešams. Ja tev nepieciešams atgādinājums, cik svarīgi sekot savai patiesajai būtībai, izlasi septiņas izplatītākās situācijas, kad veselīga uzvedība tiek kļūdaini uztverta kā nepareiza.
2. Dusmas
Daudzi no mums izvairās atklāti paust dusmas, tomēr tās var atbrīvot sakrājušos spriedzi un pārradīt cilvēkus. Situācija, kad esi dusmīgs un to atklāti izrādi, var radīt lielas un pozitīvas pārmaiņas dzīvē. Dusmas ir vienkārši viens no emocionālās enerģijas veidiem, kas mūsos paceļas kā vilnis, kad kāds ir nodarījis pāri vai pārkāpis mūsu personīgās robežas. Šī enerģija ir paredzēta lai likvidētu nepieņemamu situāciju, kas rada tev ciešanas.
Tāpēc cilvēkam jāmācās, kā pieņemt un lietderīgi izmantot šo enerģiju. Kad kļūsti dusmīgs, izdomā, kā vari izpaust dusmas pozitīvā veidā, kas situāciju padarīs labāku. Kad dusmas noliedzam un no tām izvairāmies, varam nonākt emocionāli vēl smagākā situācijā – dusmas kļūst hroniskas un cilvēku pārņem depresija. Vienmēr atceries, ka dusmas dotas konkrēta iemesla dēļ, lai darbotos kā tavs aizsāvis un atbrīvotājs.
3. Apmulsums
Mēs jūtamies apmaldījušies un apmulsuši, kad esam zaudējuši virziena izjūtu dzīvē. Tomēr tieši šādos brīžos mēs pievēršam vislielāko uzmanību tagadnei un ieklausāmies savos instinktos. Ja kādreiz esi apmaldījies lielā pilsētā vai svešā zemē, gandrīz pilnīgi noteikti atklāsi kaut ko negaidītu un interesantu.
Dzīvē notiek līdzīgi. Esi mierā ar to, ka zini: svarīgākais ir ceļojums, un, dodoties pa takām, kuras apzināti nekad nebūtu izvēlējušies, varam uzzināt par sevi pārsteidzošas lietas. Tā mēs sevī atklājam jaunus talantus un iegūstam draugus vai sabiedrotos, kādus citreiz nekad neiegūtu.
Ja esi apmaldījies, tas nenozīmē, ka esi apmaldījies uz visiem laikiem. Tas vienkārši nozīmē, ka tev vajadzīgs laiks, lai atrastu pareizo ceļu, kā arī atļautu pasaulei tev parādīt to virzienu, kas tev derēs vislabāk.
4. Asaras
Asaras, tāpat kā dusmas, ir veselīga cilvēciska reakcija uz noteiktām situācijām. Lai gan neviens negribētu pastāvīgi birdināt asaras, ir svarīgi cienīt tos dzīves brīžus, kas mūsos raisa asaras. Tās var būt zaudējuma asaras, bet mēs varam raudāt arī no prieka. Raudāšana palīdz psihei atbrīvot enerģiju, kas aizturēta padarītu mūs nejutīgus vai saindētu mūsu jūtas.
Asaras arī padara personību un tās tēlu ārpasaulē maigāku, ļaujot citiem saprast, kā jūtam, bēdājamies un izjūtam pasauli. Tādējādi raudāšana ne tikai ļauj atbrīvot bēdas un skumjas, bet arī signalizē citiem, ka esam atvērtas un ievainojamas cilvēciskas būtnes, padarot mūs pievilcīgākus kā draugus un partnerus nekā tos, kas nekāda iemesla dēļ nenobirdina ne asariņu.
5. Vienatne
Vienatni nevajadzētu uztver negatīvi, jo bieži tā nozīmē vien to, ka atsakāmies no kādām nevajadzīgām sabiedriskām aktivitātēm, lai iepazītu dziļākus savas būtības līmeņus. Taisnība, reizēm cilvēkam, kas apzināti norobežojas no citiem, ir kādas nopietnas problēmas, bet tāpat jāņem vērā, ka daudzi pasaulē dižākie mākslinieki, rakstnieki un domātāji vienatni uztvēra kā lielu vērtību, lai gūtu iedvesmu un radošo dzirksti. Dažkārt mums vienkārši nepieciešams izslēgt ārējos stimulus un pabūt uz brīdi pašiem.
Ja sajūtu nepieciešamību pabūt vienam, uzticies savai vēlmei un cieni to. Reizēm vienatnīga pastaiga parkā vai pat došanās atvaļinājumā vienatnē var sniegt tādu sevis apzināšanās pilnību, ka iegūstam atjaunotu mērķa apziņu. Ir situācijas, kad pabūt vienam ir pati veselīgākā lieta, ko vien iespējams darīt.
6. Neklausīšanās
Neklausīšanās citos reizēm tiek uztverta kā antisociāla vai pat iedomīga uzvedības forma, tomēr ir brīži, kad jāseko savai intuīcijai un jādara tas, ko saka iekšējā balss. Lai nenovirzītos no mērķa, kādreiz nepieciešams ignorēt vai atslēgt tās balsis, kas nesaprot vai nepiekrīt tavai vīzijai. Uzticies pats sev un zini, ka pat tad, ja padomus dod no tīras sirds, var būt pamatoti iemesli tos neuzklausīt.
Neklausīšanās arī var būt vienkārši atturīguma izpausme, jo visi esam redzējuši tādus cilvēkus, kas ieklausās visā, ko viņiem saka, tāpēc izskatās pēc kapteiņiem uz kuģa bez stūres, jo viņiem trūkst pašiem savas, iekšējas virziena sajūtas. Esi gudrs un centies saprast, kad vērts citos ieklausīties un kad ne. Ja iekšējā balss liek iet pašam savu ceļu par spīti citu viedoklim, dari to.
7. Likumu pārkāpšana
Likumu pārkāpšana reizēm var uzlabot dzīvi gan tev, gan citiem. Likumus un noteikumus izveidojuši cilvēki paši, un neviens mēs neesam ideāls. Tāpēc nāksies vien uzticēties savām spējām sajust likuma garu, nevis burtu, un nolemt, kad un kā to izmantot pēc iespējas labāk.
Vairākums inovāciju mākslā, zinātnē un sabiedrības iekārtā varējušas notikt tāpēc, ka kāds
pārstāja ievērot noteikumus un bija pietiekami drosmīgs, lai netaisnīgus vai nepareizus likumus apgāztu. Gandijs, Džons Lenons un Martins Luters Kings ir starp šādiem likumu pārkāpējiem. Nebaidies būt viņiem līdzīgs.
8. Neiederēšanās
Neiederēties kādā kopienā vai grupā var būt sāpīga un neveikla pieredze, jo īpaši pusaudža gados, bet tas var arī nozīmēt, ka esi inovators un vari piedāvāt ko vairāk par vispārpieņemto. Kad mēs iederamies, tas parasti notiek tāpēc, ka mūsu domas, jūtas un pat iztēle atbilst sabiedrības vidējam rādītājam.
Tiklīdz izkāpsi ārpus no rāmīša, kuru uzlikusi sabiedrība un ko tā gaida no tevis, vari kļūt par ārpusnieku, bet tev rodas arī iespēja izpētīt, kas atrodas viņus pieņemto uzskatu un priekšstatu zonas. Var gadīties, ka tur atradīsi auglīgu augsni jaunām idejām un domāšanas veidam, kas veicina inovācijas.
Nākotne parasti ne īpaši labi saderas ar pagātni, tāpēc centies saprast, kas tu esi tagad, pat ja tādējādi tu kļūsti neiederīgs kādā grupā. Ņem vērā, ka tavi jauninājumi var izrādīties tā jaunā taka, pa kuru citi tev sekos.
