Minhenes konferencē notika diskusija par Krievijas nākotni. Starp diskusijas dalībniekiem bija arī Žanna Ņemcova, Jekaterina Šulmane un Irina Ščerbakova, kuras runāja par to, kā viņas redz savas valsts izredzes pēc Alekseja Navaļnija nāves Krievijas cietumā
Sākotnēji diskusiju par Krievijas nākotni Minhenes konferencē bija plānots veltīt gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, taču Navaļnija nāve cietumā mainīja visus plānus. Nelielajā auditorijā tik tikko varēja satilpt visi: no tiem, kas ieradās klausīties, bija žurnālisti un politologi no visas pasaules, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas pārstāvji.
Minhenes konferencei neparasto diskusiju tika nolemts vadīt krievu valodā. “Tas būs ērtāk skatītājiem,” saka Žanna Ņemcova. Patiešām, daudzi zālē runā krieviski vai saprot šo valodu. Ņemcova sāk ar atbalsta vārdiem, kas adresēti krievu tautai.
“Es vēlos paust atbalstu tiem Krievijas pilsoņiem, kuri piedalījās Navaļnija piemiņas mītiņos un nolika ziedus pie piemiņas vietām politisko represiju upuriem visā valstī. Šī darbība mūsdienu Krievijā ir diezgan bīstama. Saskaņā ar madija ”OVD-info” datiem mūsu valstī jau ir aizturēti vairāk nekā 300 cilvēku, un tas patiesi ir neticami drosmīgs akts”.
Tad Žanna Ņemcova runāja par Alekseju Navaļniju:
“Es, tāpat kā visa pasaule, vakar uzzināju, ka Aleksejs Navaļnijs tika nogalināts cietumā. Es to uzskatu par slepkavību. Es pilnībā piekrītu Jūlijai Navaļnajai šajā jautājumā, tāpat kā piekrītu viņai, ka mums ir jācīnās ar absolūto ļaunumu, kas ir Vladimirs Putins. Gribu teikt, ka Aleksejs Navaļnijs bija viens no ievērojamākajiem opozīcijas politiķiem Krievijā 21. gadsimtā un viens no redzamākajiem mūsu laika politiķiem. Viņš bija tas, kurš formulēja politisko dienaskārtību, un pat cietumā viņš bija tas, kurš piedāvāja jaunus variantus cīņai pret Putina režīmu, un tas vienmēr tika apspriests. Es tādu cilvēku vēl nebiju redzējusi.”
Navaļnija nāve cietumā, pēc Žannas Ņemcovas un Jekaterinas Šulmanes domām, var būt saistīta ar Borisa Nadeždina, vienīgā pretkara kandidāta Krievijas prezidenta vēlēšanās, kuru Centrālā vēlēšanu komisija galu galā nereģistrēja, negaidīto popularitāti.
“Nadeždina atbalsta divciparu skaitļi biedēja prezidenta administrāciju, tāpat kā tos biedēja milzīgās rindas, lai savāktu parakstus,” uzskata Ņemcova.
Pēc Jekaterinas Šulmanes teiktā, Krievijas varas iestādēm kļuva acīmredzams, ka to cilvēku īpatsvars, kuri aktīvi atbalsta kara turpināšanu Krievijā, ir samazinājies līdz 12-15 procentiem. Krievu menedžeri nekādus riskus vairs nevar atļauties, saka politoloģe.
“Aleksejs Navaļnijs bija cilvēks, kura balss bija dzirdama. Persona, kurai bija morāla autoritāte. Viņš varēja aicināt cilvēkus kaut ko darīt, un viņi to darīs. Apstākļos, kad jārīko vēlēšanas, jādemonstrē morālā vienotība, jādemonstrē vienotība, kuras nav, tāda balss ir pārāk bīstama. Domāju, ka stāsts par Nadeždinu un viņa pēkšņajiem panākumiem mainīja lēmumu pieņemšanas sistēmu, lēmumu pieņemšanas tiesības galīgi nododot drošības spēkiem. Acīmredzot tika konstatēts, ka civilie administratori, kas ļāva Nadeždinam vākt parakstus, ir kļūdījušies.
Šulmane gan uzsver, ka gaidījusi, ka Krievijas varas iestādes šādus secinājumus izdarīs pēc prezidenta vēlēšanām. “Tie acīmredzami tika izgatavoti iepriekš, ” saka Šulmans.
Uz jautājumu, ko tagad darīt, sanākušajiem nebija precīzas atbildes. Cilvēktiesību biedrības “Memoriāls” līdzdibinātāja Irina Ščerbakova uzskata, ka Krievijas nākotne ir neskaidra un tieši atkarīga no tā, vai karā uzvarēs Ukraina.
“Mums ir jāpārliecina Rietumi, ka Krievijai ir jāzaudē,” saka Ščerbakova. Diskusijas dalībnieki arī aicināja piegādāt Kijivai ieročus.
