Krievija izvelk uz informatīvās virsmas pēdējos Kremļa rokās palikušos pavedienus: korumpētas Eiropas amatpersonas un medijus, par kuriem ir kompromitējoši materiāli. Tāpēc Rietumos esam sākuši dzirdēt paziņojumus par cenu, ko Ukraina maksās par dažu savu teritoriju, jo īpaši Krimas, atgriešanu. To intervijā Ukrainas medijiem sacīja militārais eksperts Oļegs Ždanovs.
“Putinam ir vajadzīga pauze. Pat viņš saprot, ka, ja karadarbība netiks pārtraukta tagad, tad tuvākajā nākotnē Krievijas armija sāks sabrukt. Mobilizācijas rindas beigas jau ir redzamas. Tāpēc Krievija met visu, ko tik var iemest informatīvajā telpā,” sacīja Ždanovs.
Viņš minēja piemēru ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, kurš, pēc eksperta domām, joprojām cer uz miera sarunām ar diktatoru.
“Piemēram, tāda valsts kā Francija ir ļoti atkarīga gan no Krievijas gāzes, gan Krievijas degvielas. Tāpēc Makrons dziļi cer uz izlīgumu ar Putinu. Tagad viņš gatavojas doties uz Pekinu, beidzot saprotot, ka tiešas sarunas ar Putinu nav iespējamas. Viņš lido uz Ķīnu, lai tās vadītājs varētu ietekmēt Putinu sarunās,” piebilda Ždanovs.
Runājot par informāciju par Krimas atgriešanos, Ždanovs atgādināja: Ukraina oficiāli atzinusi, ka dod triecienus Krimas teritorijā.
“Virspavēlnieks teica, ka tie ir mūsu sprādzieni un mūsu ieroči. Un ko Putins izdarīja? Neko. Un tagad iznāk Putina rupors Peskovs un manipulatīvi paziņo, ka Krievijas Federācija ir gatava sarunām, bet neviens uz to neatbild. Tās ir bērnu pasakas. Šodien Makrons saka, ka Putins nevēlas celt klausuli, kad viņam zvana pa telefonu, tāpēc dodas uz Pekinu,” piebilda eksperts.
Viņš arī skaidroja esošo Krimas atbrīvošanas plāna versiju, ko sniedzis ģenerālleitnants, bijušais ASV sauszemes spēku komandieris Eiropā Bens Hodžess. Viņa versija par Krimas atbrīvošanu ar karti, kas ilustrē Ukrainas bruņoto spēku darbības pretuzbrukuma laikā, saņēma lielu starptautisku publicitāti.
“Hodžess teica, ka pretuzbrukuma laikā pietiek, lai Ukrainas bruņotie spēki sasniegtu Azovas piekrasti jebkurā vietā. Gadījumā, ja būs pieejami liela darbības rādiusa ieroči, mēs varam sākt sistemātisku militāro objektu sakāvi Krimā, kā arī uguns kontroli pāri prāmja pārbrauktuvei un pāri Krimas tilta paliekām. Viss. Cik ilgi krievu karaspēka grupējums var izturēt?. Faktiski šis Krimai būs operatīvais ielenkums. Kad izmet balto karogu, tad tas tur būs iespējams ievest sauszemes karaspēku. Bet jāatzīmē, ka Hodžesa plānā galvenais ir tāla darbības rādiusa ieroču klātbūtne. Tagad mēs atgriežamies pie jautājuma mūsu partneriem: kur ir raķetes un lidmašīnas? Ieroču klātbūtne ar darbības rādiusu 150-300 km ļauj īstenot Hodžesa plānu,” uzsvēra Ždanovs.
