Ukrainas militārpersonām draudot arvien lielākam nāves gadījumu skaitam un strupceļam kaujas laukā, armijas vervētāji ir kļuvuši arvien agresīvāki savos centienos papildināt rindas, dažos gadījumos izraujot vīriešus no ielām un aizvedot viņus uz vervēšanas centriem, izmantojot iebiedēšanu un pat fiziskus spēka līdzekļus. Šādi savu rakstu ievada The New York Times
Vervētāji atņēmuši pases, atņēmuši cilvēkus no darba un vismaz vienā gadījumā mēģinājuši nosūtīt uz militārām mācībām kādu garīga rakstura invalīdu, norāda juristi, aktīvisti un ukraiņu vīrieši, kuri tikuši pakļauti piespiešanas taktikai. Arvien biežāk sociālajos medijos un vietējo ziņu ziņojumos parādās video, kuros karavīri iegrūž cilvēkus automašīnās un tur vīriešus pret viņu gribu vervēšanas centros.
Skarbā taktika ir vērsta ne tikai uz izvairītājiem, bet arī pret vīriešiem, kuri parasti būtu atbrīvoti no dienesta – tas liecina par spēcīgām problēmām, ar kurām saskaras Ukrainas militārpersonas, saglabājot karaspēka līmeni karā ar lielu upuru skaitu un pret daudz lielāku ienaidnieku.
Advokāti un aktīvisti saka, ka agresīvās metodes ievērojami pārsniedz vervētāju pilnvaras un dažos gadījumos ir nelikumīgas. Viņi norāda, ka vervētāji, atšķirībā no likumsargiem, nav pilnvaroti aizturēt civiliedzīvotājus, nemaz nerunājot par piespiešanu iesaukšanai. Vīriešiem, kuri saņem paziņojumu projektus, ir jāziņo personāla atlases birojiem.
Netradicionālā taktika šoruden ir novedusi pie vairākām tiesas prāvām, jo vīrieši apstrīd, viņuprāt, nepareizus paziņojumu projektus, neprofesionālas medicīniskās komisijas un piespiedu mobilizāciju. Novembrī vien bija 226 ar mobilizāciju saistīti tiesas lēmumi, liecina publiski pieejamā informācija.
Problēmu sarežģī fakts, ka kopš Krievijas iebrukuma 2022. gada februārī Ukrainā ir spēkā karastāvoklis. Daži juristi apgalvo, ka tas ir radījis pamatu iesaukšanas likumu subjektīvai interpretācijai un ļaunprātīgai izmantošanai.
“Militārie izjūt savu nesodāmību,” sacīja Tetjana Fefčaka, juriste, kas ir sabiedriskas organizācijas vadītāja, kas pārstāv vīriešus iesaukšanas lietās netālu no Čerņivci pilsētas, Ukrainas rietumos. Viņa sacīja, ka uzskata, ka dažas taktikas pārkāpj Ukrainas likumus.
Neatkarīgi no tiesisko izaicinājumu risinājuma, arvien agresīvākā vervēšanas taktika atgādina, ka militārais darbaspēks ir Ukrainas vissvarīgākais un ierobežotākais resurss. Tas arī liecina par gandrīz 22 mēnešus ilgās asiņainās kaujas brutalizējošo ietekmi uz pilsoņiem.
Pēc Krievijas iebrukuma ukraiņi steidzās iesaukties un aizstāvēt savu dzimteni. Tagad valdība atzīst, ka daudzi vīrieši cenšas izvairīties no kara.
Jautāta par apsūdzībām piespiedu iesaukšanā, Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņojumā norādīja: “Pašlaik Augstākajā Radā tiek izstrādātas izmaiņas likumdošanā saistībā ar mobilizācijas un demobilizācijas procesiem,” atsaucoties uz Ukrainas parlamentu. Ja tās tiks pieņemtas, ministrija “analizēs apstiprinātās normas”, teikts paziņojumā.
Kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu, Ukrainas valdība neļāva vīriešiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem atstāt valsti un sāka vairākus karaspēka mobilizācijas viļņus. Un maijā Ukrainas parlaments nobalsoja par iesaukšanas vecuma samazināšanu līdz 25 gadiem.
34 gadus vecais veikala īpašnieks Dmitro Jefimenko ir vislabākajā iesaukšanas vecumā, taču šogad viņš salauza labo roku un domāja, ka ir atbrīvots no dienesta. Pēc tam jūnijā, kad viņš devās uz ārsta apmeklējumu netālu no mazās rietumu pilsētas Vižnicas, policija viņu apturēja kontrolpunktā.
“Bez jebkāda paskaidrojuma, bez dokumentiem, bez iemesla manā automašīnā iekāpa bruņots vīrietis un piespieda mani braukt uz militāro vervēšanas centru,” sacīja Jefimenko. Viņš teica, ka vīrietis nav uzrādījis personu apliecinošu dokumentu.
Jefimenko sacīja, ka viņam tika veikta steidzama medicīniskā pārbaude un viņš aizturēts vervēšanas centrā. Viņam izdevās aizbēgt vienas nakts laikā, un kopš tā laika viņš ir izgājis eksāmenus, lai pārliecinātos, ka viņš joprojām ir atbrīvots no medicīniskās palīdzības.
Nav oficiālas piespiedu iesaukšanas gadījumu uzskaites, tāpēc precīzus skaitļus nav iespējams pārbaudīt. Juristi un aktīvisti saka, ka visā Ukrainā ir tūkstošiem tādu piemēru kā Jefimenko, kas ietver dažādas pakāpes piespiešanu. Laikraksts New York Times runāja ar vairāk nekā diviem desmitiem juristu, aktīvistu, karavīru, iesaucamo un iesaucamo ģimenes locekļiem, kā arī izskatīja īsziņas un militāros un medicīniskos dokumentus par šo rakstu.
Īsziņas, kurās tiek sūdzētas par iebiedēšanas taktiku, sniedz ieskatu problēmā.
“Mans vīrs no rīta aizgāja no nakts maiņas, dienestā pieņemšanas centra komanda viņam aizšķērsoja ceļu, un viņš ar varu tika aizvests cauri medicīnas komisijai,” teikts vienā vēstījumā Kijivā, Ukrainā dzīvojošam juristam, kuru apskatīja NYT. Cita vēstule skanēja: “Situācija ir tāda, ka iestādē ieradās vīrieši kamuflāžas formās, atņēma puišiem tālruņus un aiznesa uz personāla atlases biroju, liekot viņiem kaut ko parakstīt.”
Šāda veida pieredze “pēdējo sešu mēnešu laikā ir ievērojami palielinājusies”, sacīja Fefčaka. Viņa stāstīja, ka kara sākumā brīvprātīgo cīnītāju netrūka. Taču pēdējos mēnešos viņa dažreiz saņēmusi 30 līdz 40 zvanus dienā par vīriešu piespiešanu dienestā. Citi juristi stāstīja par ievērojamu sūdzību pieaugumu.
Piespiedu iesaukšanas prakse ir izsekojama vairākos jautājumos, aktīvisti un juristi saka: neskaidri likumi; brutālas kaujas, tostarp liels upuru skaits; un korupciju.
Lai gan Ukraina rūpīgi sargā savus upuru skaitu, ASV amatpersonas lēš, ka tie pārsniedz 150 000. Tiek lēsts, ka Krievijas upuru skaits ir lielāks, bet militārpersonu skaits ir aptuveni trīs reizes lielāks nekā Ukrainas iedzīvotāju skaits.
Lai gan daži uzskata, ka lielais upuru skaits ir daļēji vainojams agresīvā iesaukšanas taktikā, citi norāda uz citu iemeslu: daudzi ukraiņu vīrieši ir vai nu aizbēguši, vai uzpirkuši savu ceļu no iesaukuma, atstājot sarūkošu iesaucamo skaitu, no kuriem daži tiek uzskatīti. atbrīvot no mobilizācijas.
Starp tiem, kas palikuši valstī daudzi ir dēļ nabadzīgiem apstākļiem.
“Tas ir karš nabadzīgajiem cilvēkiem,” sacīja kāds Kijivā dzīvojošs jurists, lūdzot palikt anonīms, lai publiski nekritizētu militārpersonas.
Ukrainas amatpersonas uzstāj, ka tās apkaro korupciju. Prezidents Volodimirs Zelenskis nesen teica, ka valdība gatavojas mainīt mobilizācijas sistēmu, lai gan viņš nesniedza konkrētu informāciju. Augustā Zelenskis atlaida 24 reģionu personāla atlases vadītājus pēc tam, kad tika atklātas niknās kukuļošanas shēmas.
Taču iedzīvotāji, juristi un aktīvisti stāsta, ka tas problēmu nav atrisinājusi, jo zem novadu priekšniekiem amatus ieņemošās amatpersonas pārsvarā palikušas.
“Nekas nav mainījies – tieši otrādi, jo viņiem ir uzdevumi nosūtīt noteiktu skaitu puišu uz fronti, un viņi noķer visus, ko var,” sacīja Fefčaka.
Andrijs Semaka, karavīrs, kurš kara pirmajos mēnešos strādāja Vižņicjas vervēšanas centrā, sacīja, ka viņa birojs dienā ievedīs 15 līdz 20 potenciālos iesaucamos. Aptuveni ceturtā daļa no viņiem, pēc viņa teiktā, uzpirka savu priekšnieku, kurš joprojām vada centru, piedāvājot aptuveni 1000 USD, lai izvairītos no iesaukšanas. Kopš tā laika šī cena ir tikai pieaugusi.
“Tā ir izpirkšana no nāves – neviens jums vairs nepieskaras,” sacīja Semaka, kurš pagājušā gada jūnijā tika nosūtīts cīņā uz Bahmutu.
Kāds ārsts tuvējā slimnīcā, pēc viņa teiktā, vilto dokumentus medicīniskajā komisijā, saņemot zvanu no personāla atlases centra. Uzraugs piezvanīja ārstam un teica: “Šim rakstiet, ka viņš nav piemērots. Un otram uzrakstiet, ka viņš ir vesels,” viņš teica.
Dežurants, kurš atbildēja uz centra tālruni, sacīja, ka vadītājs ir atteicies komentēt un nosūtījis jautājumus reģionālajam centram.
Valdība augustā paziņoja, ka ir sākusi vairāk nekā 100 lietas, kas saistītas ar korupciju dienestā pieņemšanā. Reģiona iedzīvotāji pēdējā laikā ir izteikušies, ka tas bija atklāti zināms, ka vīrieši var nopirkt savu izeju no dienesta.
Tāpat kā lielākā daļa militārpersonu, arī Ukraina noteiktos apstākļos ļauj cilvēkiem izvairīties no iesaukšanas. Tie ietver invaliditāti vai slimību un ģimenes locekļus, kuriem nepieciešama aprūpe.
Šīs vadlīnijas nepalīdzēja vienam no Fefčakas klientiem Hrihorijam Harasimam (36), kurš ir garīgi invalīds un lieto zāles depresijas ārstēšanai. Viņš tika atbrīvots no militārā dienesta, lai gan ierobežotā statusā, un pēc tam tika izsaukts mobilizācijai, liecina NYT izskatītie militārie dokumenti.
Fefčaka spēja novērst viņa iesaukšanu, konfrontējot vervētāus un apsūdzot viņus nelikumībā. “Viņi izsauca armijā personu ar oficiālu diagnozi “garīga invaliditāte” kopš bērnības,” viņa sacīja.
Īsā intervijā laikrakstam Harasims maz pastāstīja par savu pieredzi. Kad Fefčaka atgādināja viņam par izvairīšanos no vervēšanas un aicināja piezvanīt viņai, ja kaut kas notiek, viņš sāka šņukstēt.
Dažām teritorijām, īpaši tām, kuras nekad nav okupējis Krievijas karaspēks, piespiedu iesaukšanas taktika ir atstājusi dziļu iespaidu.
Serhijs Bolhovs, kurš tika iesaukts pagājušajā ziemā, jūlijā tika nogalināts kaujās Ukrainas dienvidos un nesen tika apglabāts Ošiklibijā, aptuveni 2000 cilvēku ciematā, kas atrodas pārdesmit kilometru attālumā no Čerņivci. Viņa nāve izraisīja īpašas emocijas pilsētā, vairojot iedzīvotāju bailes tikt paņemtiem no ielām un iet bojā kaujā.
32 gadus vecais Bolhovs mēģināja izvairīties no netālu esošās Kitsmaņas pilsētiņas, kas pārrauga vervēšanu Ošiklibijā, jo viņš bija darbā, kad viņu aizveda, sacīja viņa sieva Ivanna Bevceka (šī raksta titulattēlā). “Viņi viņu nelaida ilgu laiku, līdz vakaram,” viņa sacīja. Rekrutēšanas darbinieki “nemaz nevēlējās viņu palaist,” viņa sacīja.
Ošiklibijā vervētāji no Kicmaņas kļuva pazīstami kā “tautas izlaupītāji”, sacīja vietējie iedzīvotāji. Tagad daži sūdzas par jaunāku taktiku, ko, viņuprāt, ir pieņēmis Kicmaņas centrs: vīriešu pasu konfiscēšana pēc viņu izņemšanas no ielas, nodrošinot, ka viņiem ir jāatgriežas, lai parakstītu pavēstes.
Kāds 58 gadus vecs taksometra vadītājs Kicmaņā, kurš atteicās nosaukt savu vārdu, baidoties no izrēķināšanās, sacīja, ka vervētāji paņēmuši viņa pasi un atdevuši to dažas dienas vēlāk pēc viņa ierašanās uz medicīnisko pārbaudi. “Šeit ir nelikumības,” viņš dusmīgi sacīja.
Citi iedzīvotāji stāstīja līdzīgus gadījumus, un advokāte no Čerņivciem, kas vēlējās palikt anonīma, lai izvairītos no izrēķināšanās, sacīja, ka viņa ir izskatījusi vairākas lietas, kurās bija iesaistīti vervētāji, izmantojot šādu taktiku.
Leitnants Andris Bolhovičs, Kicmaņas vervēšanas centra dežūrējošais virsnieks, noliedza šos apgalvojumus.
“Šī ir pirmā reize, kad es par to dzirdu,” viņš teica. “Šeit pases neviens neatņem.”
