Lielvalstu vadītāji, kuriem ir liela ietekme arī uz Latviju, ir pensionēti vīrieši, kuri ilgojas pēc aizgājušās pasaules. Tā ir bēdīgā situācija, kādā mēs šobrīd atrodamies.
Vladimira Putina vadītā Krievija ilgojas pēc sava pagātnes imperiālisma, traģiski karojot Ukrainā, bet Donalda Trampa vadītās ASV meklē savu pagātnes industriālo slavu, atjaunojot globālajai ekonomikai kaitīgo protekcionismu.
Abas rada cilvēku ciešanas un ekonomiskus postījumus.
Tomēr runa nav tikai par diktatoru iegribām. Fonā parādās arvien ”simpātiskākas” iekšējās aprindas, kas var mudināt “lielo vadītāju” uz vēl ekstrēmākām darbībām – tā vietā, lai viņus ierobežotu.
Nesens piemērs tam ir Pīters Navarro, Trampa administrācijas padomnieks tirdzniecības politikas jautājumos . Tagad mēs redzam sekas tam, ka šīs prezidentūras laikā viņš pietiekami nepretojās viņa apšaubāmajiem uzskatiem.
Novecojusi un neskaidra tarifu politika samazina ekonomikas izaugsmi Eiropā, Āzijā un ASV.
2017. gadā The Economist raksturoja 75 gadus veco Navarro, kuram ir doktora grāds Hārvardas universitātē, kā vienu no pasaulē ietekmīgākajiem ekonomistiem Trampa pirmajā pilnvaru termiņā. Rakstā norādīts, ka, lai gan Tramps Navarro dēvē par “vizionāru”, viņš nav publicējis nevienu rakstu cienījamos ekonomikas žurnālos.
The New York Times raksturoja Navarro, kurš strādāja par profesoru vienā no Kalifornijas universitātes katedrām, kā “ārpus galvenā virziena”. 2025. gada februārī Financial Times Navarro raksturoja kā “tirdzniecības vanagu”, kurš kļuva par “Maga royal” pēc tam, kad izvēlējās cietumu, nevis Trampa nodevību.
Četru mēnešu cietumsods tika piespriests 6. janvāra komitejā par necieņu pret Kongresu.
Lasot par Navarro, rodas iespaids par cilvēku, kurš pēc dažādām fāzēm kļuva apsēsts ar vienu lietu: Ķīnu.
Pirmā kliedzošā tā izpausme bija 2008. gada grāmata The Coming China Wars. Tam sekoja 2011. gada Death By China, kurā Navarro apsūdzēja Ķīnu starptautiskās tirdzniecības noteikumu pārkāpšanā ar nelegālām eksporta subsīdijām un valūtas manipulācijām.
Trampa pirmajā pilnvaru termiņā Navarro iestājās par augstiem tarifiem Ķīnai, kā arī vēlējās aizliegt vīzas ķīniešu studentiem.
“Viņš ir puisis, kurš būtībā saskata eksistenciālus ekonomiskos, militāros un ģeopolitiskos draudus Savienotajām Valstīm Ķīnā,” FT sacīja persona, kas gadu desmitiem ir sekojusi Navarro.
Grāmatas atklāja arī fantāzijai līdzīgas iezīmes 2019. gadā. Tika atklāts, ka ekscentriskais ekonomists savās grāmatās bija iekļāvis izdomātu versiju par sevi — vīrieti vārdā Rons Vara. Šis pseidonīms grāmatā Death by China cita starpā teikts, ka “tikai ķīnieši var pārvērst ādas dīvānu par skābes vannu un bērna šūpuli par nāvējošu ieroci”.
Navarro, kurš daudzkārt neveiksmīgi mēģinājis iekļūt politikā, šķiet cilvēks, kurš aizraujas ar piedzīvotajām netaisnībām.
Savādi, bet deviņdesmitajos gados savas vietējo vēlēšanu kampaņas ietvaros viņš teica ugunīgu runu, atbalstot demokrāti Hilariju Klintoni, Medicare, sociālo drošību, abortu tiesības un vides aizsardzību.
Navarro doktora disertācija bija par iemesliem, kāpēc uzņēmumi ziedo labdarībai. Doktorantūras studiju laikā Navarro bija piedzīvojis arī atmodu pret eliti un globalizāciju. Savā 1984. gada grāmatā “Politikas spēle” viņš aicināja nodrošināt labāku kompensāciju tiem, kuri bija zaudējuši darbu brīvās tirdzniecības un starptautiskās konkurences dēļ.
Financial Times ziņo, ka Hanters Morgans, kurš Trampa pirmajā pilnvaru termiņā strādāja ar Navarro, Navarro motivāciju raksturoja kā “mīlestību pret šīs valsts aizmirstajiem vīriešiem un sievietēm”.
Savukārt Ronalda Reigana prezidentūras laikā Navarro kritizēja Reigana protekcionismu pret Japānas auto industriju kā “bīstamu un lipīgu”.
Acīmredzot Ķīnas ekonomikas kā pasaules rūpnīcas uzplaukums 2000. gados patiešām pamodināja Navarro brīvās tirdzniecības problēmām, īpaši no Ķīnas pret ASV perspektīvas.
Dokumentālajā filmā ”Ķīnas nāve” kamera iemūžina kopienas, kuras ir cietušas no konkurences ar Ķīnu, tieši salīdzinot slēgtās Amerikas rūpnīcas ar Ķīnas sviedru darbnīcām, Martinam Šīnam lasot grāmatas fragmentus.
Trampa politiskā aktivizēšanās 2010. gados ir devusi iespēju politiskajā spēlē iesaistīties daudziem tradicionālās iekārtas ārpusē bijušajiem.
Financial Times raksta, ka sākotnēji Trampa vēstījums bija tuvāks Navarro priekšstatiem par antielites noskaņojumu; tas ir, vairāk politiski nekā ideoloģiski. Daži intervētie uzskata, ka Tramps pamazām ir kļuvis par līdzekli Navarro dziļi iesakņojušos ekonomisko pārliecību popularizēšanai.
Pat Trampa pirmā pilnvaru termiņa laikā Navarro saskārās ar brīvās tirdzniecības padomnieku, piemēram, Stīva Mnučina un Gerija Kona, pretestību . Tagad tas ir pamanāms ar to, ka viņi nav Trampa jaunajā administrācijā.
Piemēram, jaunais tirdzniecības sekretārs Hovards Lutniks, Volstrītas miljardieris, negaidīti ir kļuvis par tarifu aizstāvi. Ārējās tirdzniecības pārstāvis Džeimisons Grīrs ir bijis tāds jau ilgu laiku.
Navarro uzskati par Ķīnu ir daļēji saprotami, pat atzīti.
Ķīnas pašas rūpniecības atbalstīšana, valūtas kursa pazemināšana un daudzu uz izejvielām balstītu produktu dempings uz Rietumvalstīm ir bijis strīdus objekts jau ilgu laiku, jo Ķīna ir kļuvusi par pasaules otro lielāko ekonomiku. Smagais vides piesārņojums un vājās emisiju prasības ir arī izpelnījušās kritiku.
Turklāt Ķīna ir apsūdzēta, ka tā uztur augstu uzkrājumu līmeni un neveicina patēriņu. Vienlaikus tā finansējusi pieaugošo ASV valsts parādu obligāciju tirgū, ar kuru amerikāņi iegādājušies lētus Ķīnā ražotus produktus. Piemērs ir ASV tehnoloģiju kopēšana un tagad arī rūpnieciskā spiegošana kā daļa no Ķīnas tehnoloģiskās pasaules iekarošanas.
Tomēr Navarro uzskati kļūst apšaubāmi, kad viņš uzskata, ka tirdzniecības deficīts pats par sevi ir negodīgas tirdzniecības pazīme.
Navarro domāšanu ilustrē dīvainā The Economist 2017. gada analīzes pretnostatījums, kurā ASV tirdzniecības deficīta pieaugums sakrīt ar ASV ražošanas darbavietu zaudēšanu:
Navarro apgalvo, ka nesabalansēta tirdzniecība aritmētiski izskaidro ASV ekonomikas izaugsmes palēnināšanos kopš 2000. gada.
Izklausās pazīstami? Donalds Tramps jau toreiz un joprojām izsaka uzskatu, ka tirdzniecības deficīts tieši nozīmētu zaudētu amerikāņu bagātību. Protams, tas tā nav, taču lētu Ķīnas produktu un materiālu iegāde, protams, ir palielinājusi Amerikas patērētāju un uzņēmumu labklājību un pirktspēju.
No otras puses, lēta un zemas pievienotās vērtības darba nodošana citur ir ļāvusi Rietumvalstīm novirzīt naudu produktīvākam darbam. 21. gadsimtā Facebook, Apple, Microsoft un Google ir atnesuši pasakainas bagātības ASV. Tajā pašā laikā piesārņojošās nozares ir nodotas ārpakalpojumiem, par ko ķīnieši ir ļoti apvainojušies.
Lai gan 2000. gadu sākumā strauji pieauga rūpniecības pārvietošana uz zemo izmaksu valstīm, nelīdzsvarotās tirdzniecības raksturošana kā amerikāņu “laupīšana un izvarošana” vispārīgā līmenī ir maldinošs populisms. Tāpat arī Trampa administrācijas nesenie tarifi, kas, iespējams, tika ieviesti saskaņā ar Navarro mācībām, jo īpaši tāpēc, ka tagad tie ietekmē visu pasauli.
Tramps pagājušajā nedēļā “Atbrīvošanas dienā” apgalvoja, ka tarifu aprēķinos būtu ņemti vērā ASV tirdzniecības partneru tarifi ASV produktiem, kā arī vietējie pievienotās vērtības nodokļi un dažādi tirdzniecības šķēršļi.
PVN iekļaušana tirdzniecības barjerās pati par sevi bija dīvaina ideja, taču ātri kļuva skaidrs, ka Tramps meloja par to, kā tika aprēķināti ASV noteiktie “savstarpējie tarifi”. Patiesībā Trampa administrācija aprēķināja tirdzniecības partneru tarifu līmeni tieši no šīs valsts tirdzniecības pārpalikuma ar ASV attiecībā pret šīs valsts ASV eksportu.
Tādējādi iegūtā procentuālā daļa tika dalīta ar divi, nosakot ASV “savstarpējos tarifus”. Pēc Trampa domām, tas tika darīts, “tāpēc, ka mēs esam jauki”, taču patiesībā tirdzniecības bilances nelīdzsvarotība vien citādi būtu radījusi pilnīgi nekaunīgus tarifus. Protams, tie bija bezkaunīgi arī tagad.
Ekonomisti nekavējoties atklāja Trampa un Navarro sagrozītos uzskatus par tarifu aprēķiniem un nosodīja milzīgos tarifus, kas vājina ekonomikas izaugsmi visur.
Tūlīt uzliesmoja arī finanšu mediji.
”Vai ASV apgalvo… ka visi tirdzniecības deficīti ir negodīgu līdzekļu vai valūtas manipulāciju rezultāts? Kā ar salīdzinošajām priekšrocībām? Kā ar banāniem? Tie neaug Amerikas Savienotajās Valstīs”, Financial Times emuārā rakstīja žurnāliste Aleksandra Skagesa .
Ideja ir absurda. Ja bagātajām Amerikas Savienotajām Valstīm būtu jāiegādājas banānus no nabadzīgas banānu valsts, vai banānu valstij būtu jāizmanto visa šī summa Nike apģērbu un Apple tālruņu iegādei, pat ja valstij ir grūtības samaksāt par pamatpakalpojumiem saviem pilsoņiem?
Kāda te būtu godīga muitas politika?
Starptautiskās tirdzniecības pamatpatiesība ir tāda, ka dažādu valstu interesēs ir specializēties tajās lietās, kurās tās ir salīdzinoši visefektīvākās. Nemēģiniet darīt tās pašas lietas. Šķiet, ka šis pamatjautājums Trampa un Navarro domāšanā nav pilnībā iekļauts.
Lai gan būtu jānovērš nevajadzīga tirdzniecības nelīdzsvarotība un rūpnieciskā ražošana būtu jāpārvieto tuvāk gala tirgiem riska pārvaldības apsvērumu dēļ, vardarbīga pasaules tirdzniecības satricināšana uz nepareiza pamata ir vienkārši slikta politika.
Iespējams, tas arī neatgriezīs lētu darbaspēku ASV. Vai arī, ja tas notiks, tas nepalielinās amerikāņu bagātību.
Būs interesanti redzēt, kādu pretestību Trampa un Navarro rīcība izraisīs tradicionāli brīvo tirdzniecību atbalstošos republikāņu vidū.
