2022. gada sākumā pēkšņi tika slēgts niršanas centrs applūdušajā karjerā Bristolē. Tikai divus gadus vēlāk niršanas entuziasti uzzināja par iemesliem. Par to raksta CNN
Pagājušā gada septembrī Lielbritānijas zemūdens tehnoloģiju uzņēmums DEEP paziņoja par objekta iegādi un plāno “padarīt cilvēkus par akvanautiem”.
Tāpat kā SKS, bet zem ūdens
Uzņēmums izstrādā zemūdens biotopu ar nosaukumu Sentinel, kas, pēc DEEP teiktā, ļaus cilvēkiem mēnesi dzīvot un strādāt 200 metru dziļumā.
Sentinel sistēma sastāvētu no savstarpēji savienotiem moduļiem, un to varētu izmantot dažādiem mērķiem: no datu vākšanas par okeānu ķīmisko sastāvu līdz ekspedīcijām uz nogrimušiem kuģiem. Radītāji sola padarīt sistēmas izmēru un formu maināmu, kas, viņuprāt, ļaus dzīvotnei vai nu uzņemt sešu cilvēku misiju, vai arī kļūt par 50 cilvēku pētniecības bāzi.
Uzņēmums cer, ka tas ļaus cilvēkiem ilgstoši dzīvot zem ūdens, līdzīgi kā Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS), kas kopš 2000. gada ir ļāvusi cilvēkiem uzturēties kosmosā mēnešiem ilgi.
Mūsdienās pasaulē darbojas tikai viena zemūdens pētniecības laboratorija, ko pārvalda Floridas Starptautiskā universitāte. Laboratoriju izmanto cilvēki no dažādām dzīves jomām, sākot no pētniekiem, kas pēta koraļļus, līdz NASA astronautiem, kas trenējas ekstremālos apstākļos.
Sentinel plānots palaist līdz 2027. gadam un piegādāt uz dažādām planētas daļām. Tajā pašā laikā DEEP atzīst, ka savu mērķu sasniegšanai būs jāpieliek lielas pūles.
Prototips būs gatavs nākamgad
Pirms ierosinātās sistēmas izstrādes uzsākšanas DEEP plāno izlaist savu mazāko analogu ar nosaukumu Vanguard. Tas tiks izmantots gan Sentinel izstrādei, gan kā atsevišķs produkts.
Vanguard ir 12 x 7,5 metrus liels zemūdens biotops, kas var izmitināt trīs cilvēkus un ļauj viņiem palikt zem ūdens nedēļu. To plānots nosūtīt zem ūdens 2025. gada sākumā.
DEEP prezidents Šons Volperts uzskata, ka eksperimentālais biotops varētu būt noderīgs situācijās, kad nepieciešama ātra izvēršana, piemēram, meklējot izdzīvojušos superjahtā, kas nogrimst pie Sicīlijas krastiem. Šāda vide varētu kalpot par bāzi ūdenslīdējiem, glābšanas misijas laikā ik pēc 12 minūtēm neuzkāpjot virs ūdens, saka Volperts.
“DEEP izstrādātā vide ir paradigmas maiņa zinātniskām niršanas operācijām. Tā drošība, efektivitāte un iespējas, ko tas sniedz okeāna un cilvēka mijiedarbībai, ir milzīgas,” piebilda Eds O’Braiens, Woods Hole Oceanographic Institution niršanas operāciju vadītājs.
Starlink komunikācijas un skaņas izolācija
Sentinel moduļi tiks izveidoti, izmantojot 3D drukāšanu, izmantojot sešus robotus. Ražošanā plānots izmantot tēraudu, kas pastiprināts ar niķeļa-hroma supersakausējumu Inconel, kas tika izmantots Space Shuttle un SpaceX izstrādē un spēj izturēt ekstremālos apstākļus.
Atkarībā no dziļuma un spiediena, kādā Sentinel sistēma darbosies, tai var piekļūt vai nu ar zemūdeni, kas salēdzas ar biotopu, vai caur atveri apakšā, kuru nirēji var sasniegt paši.
Sistēma tiks aprīkota ar palīgboju, kas paliks uz ūdens virsmas. Paredzams, ka tas būs aprīkots ar Starlink saskarni komunikācijai, un pašu biotopu darbinās atjaunojamie avoti, piemēram, uz sauszemes esošās vēja turbīnas un saules paneļi.
Sentinel iekšpusē plāno ierīkot skaņas necaurlaidīgas guļamzonas, kā arī koplietošanas telpu ēšanai un saziņai. “Tā neizskatās pēc Four Seasons istabas , bet, kad jūs to pametīsit, jūs vēlēsities atgriezties,” sacīja Volperts.
No tūrisma līdz koraļļu atjaunošanai
DEEP jau risina sarunas ar organizācijām un valdībām visā pasaulē, sacīja Volperts. Klienti var īrēt, iegādāties un izmantot telpas atkarībā no savām vajadzībām.
Sistēmu var izmantot kritiskās zemūdens infrastruktūras uzraudzībā un remontā, tūrismā, kosmosa treniņiem, koraļļu atjaunošanā, jūrnieku niršanas apmācībā un medicīniskajos pētījumos. Pēc darbu pabeigšanas biotopu var pārvietot uz citu vietu.
Tajā pašā laikā projekts varētu ļaut jūras biologiem gūt ieskatu okeānā, kas nav iespējams īsu apmeklējumu laikā, izmantojot akvalangu aprīkojumu vai zemūdens kuģus.
Viss sākās ar Žaku Īvu Kusto
Interesi par zemūdens infrastruktūras izveidi pirmais izraisīja franču okeanogrāfs, viens no akvalangu aprīkojuma izgudrotājiem Žaks Īvs Kusto, kurš pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados mēģināja noskaidrot, vai okeanauti var dzīvot un strādāt ūdenī. Viņa misijas būvēt “zemūdens ciematus” sauca par Conshelf.
1970. gadā ASV Nacionālā okeānu un atmosfēras pārvalde pasūtīja Hydrolab, savu pirmo zemūdens laboratoriju. Tā pastāvēja līdz 1985. gadam.
Vēl viena laboratorija Aquarius tika izveidota 1988. gadā St. Croix, vienā no Virdžīnu salām. Šajā mazajā laboratorijā, kas ir nedaudz lielāka par skolas autobusu, ir sešas gultas, mikroviļņu krāsns, tualete, ledusskapis, duša un piekļuve internetam. Pašlaik tā atrodas Florida Keys National Marine Sanctuary, kur tā joprojām ir pasaulē vienīgā darbojošā zemūdens laboratorija, kas veltīta pētniecībai.
2020. gadā kompānija Proteus Ocean Group, kas specializējas okeānu tehnoloģijās un kuru dibināja leģendārā pētnieka mazdēls Fabiens Kusto, paziņoja par okeāna observatorijas izveidi. Tur tās iedzīvotāji var īpaši audzēt pārtikai piemērotus augus.