Vācijas katoļu baznīca pagājušajā gadā reģistrēja vairāk nekā 400 000 atkāpšanās gadījumu. Arī protestantu baznīcai lietas nešķiet labākas.
2023. gadā vairāk nekā 400 000 cilvēku Vācijā ir pametuši katoļu baznīcu. Tas izriet no skaitļiem, ko ceturtdien publicēja Vācijas Bīskapu konference Bonnā. Atkāpšanās samazinājusi baznīcēnu skaitu līdz 20,3 miljoniem.
“Skaitļi ir satraucoši. Tie liecina, ka baznīca atrodas visaptverošā krīzē,” sacīja Vācijas Bīskapu konferences priekšsēdētājs un Limburgas bīskaps Georgs Becings. Viņš uzsvēra, ka katoļu baznīcai ir jārēķinās ar šo attīstību un jāveic izmaiņas. “Reformas pašas neatrisinās baznīcas krīzi, bet bez reformām krīze saasināsies, un tāpēc ir nepieciešamas izmaiņas,” sacīja Bacings.
Arī protestantu baznīca pagājušajā gadā zaudēja aptuveni 380 000 biedru, kā pagājušajā mēnesī paziņoja Vācijas evaņģēliskā baznīca (EKD). Tajā palikuši 18,5 miljoni cilvēku, kas pieder kādai no 20 reģionālajām baznīcām.
Arhibīskaps: “Gadiem viena un tā pati aina”
Freiburgas arhibīskaps Stefans Burgers atzīmēja, ka tā ir bijusi “viena un tā pati aina gadiem ilgi”: katru reizi, kad tiek prezentēta baznīcas statistika, biedru ir par dažiem simtiem tūkstošu mazāk.
Teologs Daniels Bogners Vācijas Preses aģentūrai uzsvēra, ka lejupslīdi nekādā gadījumā nevajadzētu uzskatīt par pēkšņu. Tā nav īslaicīga tendences maiņa, bet gan ilgtermiņa attīstība ar sociāliem cēloņiem, kurus baznīca nevar ietekmēt. Agrāk dalība baznīcā bieži tika uzskatīta par pienākumu, turpretī mūsdienās palikšana baznīcā bieži vien prasa attaisnojumu un ir saistīta ar baznīcas nodokļu nomaksu.
Kanoniskajam juristam Tomasam Šilleram viena lieta ir skaidra: “Katoliskās baznīcas pāertapšana mazākuma baznīcā ir neatgriezeniska”. Freiburgas Universitātes 2019. gadā veiktajā pētījumā pieņemts, ka līdz 2060. gadam baznīcas locekļu – gan katoļu, gan protestantu – skaits samazināsies uz pusi, līdz gandrīz 23 miljoniem.
