Jānis Butāns, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs un Saeimas deputāts
Satiksmes nozare bija viena no pirmajām, kas sajuta vīrusa Covid-19 izraisītās krīzes ietekmi, liekot skaidri apzināties, ka sekas būs nopietnas un jūtamas ilgtermiņā. Lai mazinātu negatīvo ietekmi, reaģējām nekavējoties, un kā viens no pasākumiem, lai pēc iespējas sekmīgāk pārziemotu ekonomisko atslābumu Latvijā, tika izvēlēts būvniecības projektu īstenošana tuvākajā laikā.
Savu priekšlikumu par nepieciešamību ieguldīt autoceļu būvē virzījām apspriešanai dažādos līmeņos. Galu galā 28. aprīlī Ministru kabinets lēma par finansējuma 75 miljonu eiro apmērā piešķiršanu autoceļu būvniecības vajadzībām. Šāda lēmuma nepieciešamība galvenokārt balstās trīs argumentos.
Jāizmanto naftas cenu kritums
Būtisks arguments būvniecības projektu atbalstam īstenošanai tuvākajā laikā bija tieši naftas resursu cenu kritums pasaules tirgos. Kā zināms, tikko plaši tika apspriests fakts, ka pirmo reizi vēsturē naftas cenas bijušas negatīvas. Turklāt sagaidāms, ka naftas un tās produktu cenas kādu laiku saglabāsies zemas.
Ņemot vērā, ka ceļu būvē būtisku izmaksu pozīciju veido tieši degviela un bitumens, kā arī to, ka šie ir tie retie resursi, kuri jāimportē ceļu būves vajadzībām, ir īstais brīdis situāciju izmantot.
Būvniecība kā enkurnozare nodarbinātībai
Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas bezdarba līmenis ir tikai audzis, turklāt nav zināms, kad situācija varētu stabilizēties. Eksperti prognozē, ka dažāda rakstura ierobežojumi, iespējams, paliks ilgāku laiku, tostarp tiek prognozēts, ka starptautiskā satiksme jeb starptautiskie pasažieru pārvadājumi varētu atkopties ne tik ātri.
Būvniecība, tostarp ceļu būve, ir viena no jomām, kuras procesos tiek nodarbināts liels skaits cilvēku. Turklāt nereti būvniecībā tiek nodarbināti ne tikai būvnieki – tiešie darbu veicēji, piemēram, inženieri, ceļu meistari un strādnieki, bet arī citu profesiju pārstāvji, piemēram, ēdinātāji. Būvnieki izmanto arī viesnīcu pakalpojumus un tērē naudu pirkumiem apkārtnē esošajās tirdzniecības vietās.
Tādējādi būvniecības projektiem ir potenciāls sekmēt nodarbinātību arī daudzās citās nozarēs.
Ceļi – ar dubultu labumu sabiedrībai
Valsts pārvaldībā ir ap 20 000 km autoceļu, no kuriem gandrīz puse ir ar melno segumu. Katru gadu autoceļu ar melno segumu stāvoklis lēnām uzlabojas, bet tas ir nepietiekami: vēl apmēram trešā daļa ceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī.
Tāpēc ieguldījums autoceļu būvē ir nepieciešams ne tikai ekonomiskās aktivitātes sekmēšanai, bet arī kopējā autoceļu stāvokļa uzlabošanai.
Jānis Butāns,
Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs un Saeimas deputāts
