ASV prezidents Donalds Tramps ir pastiprinājis savu nostāju pret Krieviju, tostarp izvirzot tai ultimātu par miera līgumu ar Ukrainu, pēc vairākus mēnešus ilgas Eiropas līderu kampaņas, ziņo The Wall Street Journal.
Saskaņā ar publikāciju, Eiropas līderi centās pārliecināt Trampu sākt apbruņot Kijivu un izdarīt spiedienu uz Vladimiru Putinu, lai pārliecinātu viņu par nepieciešamību pēc miermīlīga konflikta ar Ukrainu risinājuma. Tiek norādīts, ka Vācija, Francija, Lielbritānija un citas valstis ir pastiprinājušas mijiedarbību ar ASV valdību, un augsta ranga politiķi ir izveidojuši konfidenciālus saziņas kanālus ar Trampa administrācijas galvenajiem pārstāvjiem.
Somijas prezidents Aleksandrs Stubs “sadraudzējās” ar Trampu golfa turnīra laikā ASV Floridas štatā, liecina Somijas līderu un amatpersonu sniegtā informācija. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs 5. jūnijā apmeklēja Trampu Baltajā namā un pēc tam gandrīz katru nedēļu viņam zvanīja, paziņoja Vācijas amatpersonas.
Mercam, kurš savu bagātību ieguva privātajā sektorā, bija vieglāk nodibināt personiskas attiecības ar Amerikas prezidentu nekā viņa priekšgājējiem, apgalvo palīgi. Galvenais faktors, viņuprāt, bija viņa vēlme nodrošināt milzīgu finansējumu Amerikas ieroču iepirkumiem pēc tam, kad viņš ierosināja izmaiņas Vācijas konstitūcijā, kas ļāva valdībai praktiski neierobežoti aizņemties.
“Mercs ir atradis pareizo pieeju – tagad viņš var tieši piezvanīt Trampam un vest diplomātiskas sarunas ar čeku grāmatiņu rokās. Atšķirībā no [Francijas prezidenta Emanuela] Makrona un citiem, viņš savus vārdus faktiski apstiprina ar darbiem,” sacīja bijušais Vācijas Aizsardzības ministrijas augsta ranga ierēdnis Niko Lange.
Merca palīgi par savu galveno sasniegumu uzskata Trampa atteikšanos ievērot “vienādu distanci” starp Maskavu un Kijivu, kā arī to, ka viņš atklāti nosauca Krieviju par agresoru un piekrita atsākt ieroču piegādes Ukrainai.
Pēc tam, kad Pentagons paziņoja par Patriot pretgaisa aizsardzības sistēmu un citu augstas precizitātes ieroču piegāžu apturēšanu Ukrainai, Mercs pieprasīja telefonsarunu ar Trampu. Saruna notika 3. jūlijā: ASV prezidents sazinājās ar Mercu no Ovālā kabineta, un sarunā piedalījās arī ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets.
Saskaņā ar publikācijas avotu sniegto informāciju, kas pārzina sarunas detaļas, Mercs apsveica Trampu un Hegsetu ASV Neatkarības dienā un ierosināja darījumu – Vācija ir gatava iegādāties divas Patriot sistēmas nodošanai Ukrainai, ņemot vērā, ka Vašingtona ir apturējusi to eksportu. Tomēr, kā atzīmē publikācijas sarunu biedri, Tramps acīmredzot nezināja par Pentagona lēmumu. “Pīt, kas notiek?” viņš jautāja sarunas laikā.
Tiek atzīmēts, ka 11. jūlijā pēc Krievijas triecienu Ukrainai videoierakstu noskatīšanās Tramps negaidīti piedāvāja Vācijai pārdot nevis divas, bet piecas Patriot sistēmas. Mercs nekavējoties piekrita, taču, pēc avotu teiktā, viņam būs jāsaskaņo finansējums ar citiem Eiropas līderiem, lai to izdarītu.
Sagaidāms, ka Vācija nosūtīs uz Ukrainu divas savas Patriot sistēmas un pasūtīs nomaiņai paredzētas sistēmas no ASV par aptuveni 2 miljardiem dolāru. Vienu no sistēmām iegādājas Norvēģija, un NATO ģenerālsekretārs Marks Rutte ir nosaucis arī Dāniju, Kanādu un Somiju par potenciālajiem piegādes dalībniekiem.
