ASV pastiprinās sankcijas pret Krieviju, tostarp pilnīgu Krievijas preču eksporta embargo, ja prezidents Vladimirs Putins neizbeigs karu pret Ukrainu. To savā pirmajā uzrunā Putinam pēc stāšanās amatā norādīja ASV prezidents Donalds Tramps. Tā lasāma socialajā platformā Truth
“Es mīlu krievu tautu, un man vienmēr ir bijušas ļoti labas attiecības ar prezidentu Vladimiru Putinu. <…> Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Krievija mums palīdzēja uzvarēt Otro pasaules karu, zaudējot 60 miljonus dzīvību. Ņemot to visu vērā, es darīšu ļoti lielu labumu Krievijai, kuras ekonomika brūk, un prezidentam Putinam. Noslēdziet vienošanos tūlīt un pārtrauciet šo smieklīgo karu,” rakstīja Tramps.
“Būs tikai sliktāk,” viņš draudēja. Pēc Trampa teiktā, ja Krievija nepanāks izlīgumu “ātri”, Vašingtonai “neatliks nekas cits”, kā noteikt “tarifus, nodokļus un sankcijas visam”, ko pārdod Krievija, ASV un citām valstīm.
“Mēs to varam izdarīt labā vai sliktā veidā. Labas lietas vienmēr ir labākas. Noslēdz darījumu. Nedrīkst vairs būt zaudētas dzīvības,” rakstīja Tramps.
Priekšvēlēšanu kampaņas laikā apsolījis karu izbeigt 24 stundu laikā, Tramps ir samazinājis savu degsmi un, kā raksta The Wall Street Journal, tagad dod saviem diplomātiem trīs mēnešus, lai Maskavu un Kijivu nostādinātu pie sarunu galda un izbeigtu bruņoto konfliktu. kurā ir lielākais upuru skaits, kļuva par lielāko kopš Otrā pasaules kara.
Kā vēsta Krievijas Ārlietu ministrijai pietuvināti avoti, pirmie Trampa administrācijas kontakti ar Kremli jau notikuši, lai gan abas puses tos publiski noliegušas.
Tajā pašā laikā Putins ieņēma skarbu pozīciju, jo viņu iedvesmoja armijas panākumi, kam ir iniciatīva kaujas laukā, un pērn ieņēma 3267 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas – 5 reizes vairāk nekā 2023.gadā. Kā vēsta Bloomberg, Krievijas prezidents sarunās plāno censties saglabāt kontroli pār sagrābtajām Ukrainas zemēm, lai gan pieļauj teritoriju “apmaiņu”, ņemot vērā to, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem pieder gandrīz 500 kvadrātkilometri no Ukrainas. Kurskas apgabals.
Putins arī pieprasa, lai Ukraina radikāli samazinātu savas armijas apmēru, kļūtu par neitrālu valsti un uz visiem laikiem liegtu kļūt par NATO dalībvalsti.
Kremļa nostāja ir tāda, ka NATO dalībvalstis atsevišķi var turpināt piegādāt Ukrainai ieročus, taču to ieroči nedrīkst tikt izmantoti pret Krieviju vai mēģināt atkarot zaudētās teritorijas, norāda Bloomberg avoti.
Pats Tramps 22.janvārī paziņoja, ka gatavojas runāt ar Putinu “diezgan drīz”.
