Attīstot ofensīvu Ukrainā, Krievija zaudē arvien vairāk karavīru. Lai papildinātu rezerves, Krievijas Aizsardzības ministrija ne tikai palielina sākuma maksājumus cilvēkiem, kuri pirmo reizi parakstījuši līgumu par militāro dienestu, bet arī paplašina vervēšanas metožu arsenālu, tostarp izmantojot manipulācijas un spiedienu: iebiedējot 18 gadu vecos jauniesaucamos, maldinot darba meklētājus, izmēklētāji piespiež apsūdzētos parakstīt līgumus. Šajā stāstā par to, kādas metodes izmanto Krievijas varas iestādes, lai kompensētu zaudējumus frontē.
Gandrīz trīs gadus ilgajā karā Ukrainā gāja bojā vismaz 77 tūkstoši Krievijas militārpersonu – šādi ir Mediazona un BBC minimālie aprēķini, pamatojoties uz upuru sarakstu pēc vārda. Pēc Meduza datiem, kas analizēja mirušo cilvēku mantošanas gadījumus, frontē gājuši bojā vairāk nekā 120 tūkstoši cilvēku. Karā ievainoto krievu skaits varētu būt pat trīs reizes lielāks un sasniegt vēl 360 tūkstošus. Reālais skaits varētu būt vēl lielāks, jo Krievijas varas iestādes slēpj upuru skaitu.
Lai turpinātu ofensīvu Ukrainā, Krievijas varas iestādes ir spiestas aktīvi un nepārtraukti papildināt militārpersonu rindas. Ārvalstu mediji, atsaucoties uz Rietumu izlūkdienestiem , ziņoja , ka 2024. gada pavasarī Krievija zaudēja aptuveni tūkstoti karavīru dienā, tas ir, aptuveni 30 tūkstošus cilvēku mēnesī. Apmēram tādā pašā tempā Krievijas varas iestādes kompensē zaudējumus, savervējot 25-30 tūkstošus līgumkaravīru mēnesī.
Militārais analītiķis, ”Conflict Intelligence Team” vadītājs Ruslans Ļevjevs piekrīt šiem vērtējumiem: 2024. gada oktobra vidū viņš teica, ka augsto ofensīvu no Krievijas puses var uzskatīt par netiešu apstiprinājumu šādam vervēšanas tempam . “Varbūt patiesībā tie ir 25 tūkstoši, vai varbūt 35 tūkstoši, šeit mēs nevaram ar tādu precizitāti pateikt. Bet tas, ka temps ir diezgan augsts – jā, mēs to redzam,” sacīja Levievs.
Tomēr līdz trešā kara gada beigām jaunu brīvprātīgo vervēšana līgumdienestā kļuva grūtāka.
“Saskaņā ar mūsu vērtējumu, pamatojoties uz saņemtajiem pieprasījumiem, brīvprātīgo skaits, kas parakstīja līgumu, līdz 2023. gada beigām kļuva par nulli,” saka Ivans Čuviļajevs, cilvēktiesību projekta “Idite lesom”, kas palīdz militārpersonām dezertēt, pārstāvis.
Sergejs Krivenko, cilvēktiesību grupas “Pilsonis. Armija. Tiesības”: “Pēdējās iesaukšanas kampaņas militārajā dienestā un mobilizācijas 2022. gada rudenī ir pierādījušas, ka nav tik daudz krievu, kas brīvprātīgi dodas karot.”
Par grūtībām ar brīvprātīgo piesaisti netieši liecina fakts, ka federālajām un reģionālajām iestādēm regulāri jāpalielina sākuma maksājumi par līguma parakstīšanu, kā arī pats vervēšanas process nereti tiek veikts ar manipulāciju, administratīvā vai psiholoģiskā spiediena palīdzību. Ir jāizmanto ļoti ekstrēmi pasākumi, lai papildinātu vienības frontē: piemēram, KTDR militārpersonu piesaiste.
Līdz 2023. gada sākumam brīvprātīgo vervēšana nebija īpaši aktīva, stāsta Čuviļajevs. “Līdz tam brīdim fronti papildināja ieslodzītie, kurus kolonijās savervēja ”Vāgnera” PMC. Bet kopš 2023. gada, pēc Prigožina sacelšanās, Aizsardzības ministrija sāka aktīvi iesaistīties darbā iekārtošanā,” viņš stāsta.
Pēc viņa teiktā, vispirms Aizsardzības ministrija cilvēkus ievilina līgumos, maldinot viņus ar viltotu vakanču palīdzību, pārliecināšanu, policijas spiedienu. Maldināšanas un manipulāciju prakse līgumu parakstīšanas nolūkā paplašināsies un kļūs sarežģītāka, un Aizsardzības ministrija izstrādās jaunas metodes, uzskata Čuviļajevs.
Manipulācijas un maldināšana
Viena no izplatītākajām praksēm cilvēku vilināšanā slēgt līgumus ir viltotas darba vakances, kas neietver militāro dienestu. Čuviļajevs stāsta par nesenu līdzīgu gadījumu: ”Kāds puisis meklēja darbu Sanktpēterburgā, atsaucās uz inženiera vakanci, viņu izsauca uz pārrunām un atsūtīja adresi, līdz ar adresi arī norādes. Puisis meklēja Google šo adresi un redzēja, ka tur atrodas militārā vienība”.
Ja vīrietis ierastos norādītajā adresē, militārā vienība viņam, piemēram, apliecinātu, ka darbs būs saistīts tikai un vienīgi ar dronu ražošanu un tam nav nekāda sakara ar tiešo militāro dienestu, stāsta Čuviļajevs, pamatojoties uz ziņām, ko saņēmusi “Idite lesom”.
“Cilvēkiem saka: viss būs skaisti, viss būs labi, neuztraucieties. Un tad viņi darba līguma vietā ieslīd līgumā ar Aizsardzības ministriju. Un, ja cilvēks to paraksta, tad tas ir viss, viņš dodas uz fronti,” viņš saka.
Līdzīgi 2023. gada vasarā gadījās kādam vīrietim, kurš vērsās pie projekta “Idite lesom”: “ciema administrācija viņam piezvanīja un teica, ka ir atraduši darbu.” Vīrietis ieradās administrācijas ēkā, kur viņu sagaidīja militārās reģistrācijas un iesaukšanas biroja pārstāvis, kurš runāja par darbu “uz civiliem”: ka tiks iesaistīts būvniecībā, bet solīja, ka nebūs SMO (speciālā militārā operācija).”
“Un es uz to iekritu, es tam noticēju. Tie it kā ir reprezentatīvi cilvēki: viens no militārās organizācijas, otrs no mūsu pašvaldības. Un viņš parakstījās, tas bija ļoti ātri, jo nebija pietiekami daudz laika, darba diena beidzās. Un tad, kad viņi mani atveda uz poligonu, es jau sapratu, ka esmu vienkārši apmānīts,” viņš stāsta. Tāpēc viņš bija spiests piedalīties karadarbībā pretēji paša gribai.
Krivenko ziņo par gadījumiem, kad kāda uzņēmuma darbiniekiem tika lūgts parakstīt līgumus, it kā tikai dēļ atskaites saviem priekšniekiem, kuri apliecināja, ka tos varēs atcelt.
Par karavīriem cenšas reģistrēt pat nestrādājošos pilsoņus, kuri iestājās darba biržā.
Vēl viena ļoti izplatīta vervēšanas iespēja, pēc cilvēktiesību aktīvistu domām, ir tāda, ka cilvēkiem mutiski tiek solīti labvēlīgi nosacījumi: piemēram, dienests noteiktā specialitātē vai konkrētā reģionā (tuvu mājām) vai īss komandējums, pēc kura līgums tiks izbeigts. Šādi var maldināt pat komandieri, ar kuriem cilvēkam izveidojušās uzticamas attiecības, saka Krivenko.
Reāli jebkurš parakstīts līgums ar Aizsardzības ministriju ir beztermiņa (līdz “daļējas mobilizācijas” beigām) . Ja cilvēks to paraksta, viņam nav iespēju izvēlēties, kur dienēt, pats nevar izlemt, kādu amatu ieņemt, un nevar atkāpties. Cilvēktiesību aktīvisti stāsta, ka neatkarīgi no tā, kas cilvēkiem tiek mutiski apsolīts pirms līguma parakstīšanas, lielākā daļa no viņiem kļūst par frontes uzbrukuma karavīriem.
Tiek arī bijušajiem ieslodzītajiem: drošības spēki piespiež viņus parakstīt līgumu ar Aizsardzības ministriju, draudot sākt jaunu krimināllietu. Par šo gadījumu stāsta Fjodors Sorokins (vārds un uzvārds mainīts drošības apsvērumu dēļ). Viņam bija sodāmība par narkotiku glabāšanu pēc trīsarpus gadu cietumsoda izciešanas, viņš tika atbrīvots 2022. gada pavasarī.
Kā stāsta Sorokins, 2023. gada vasarā WhatsApp saņēmis ziņu, kurā teikts, ka pret viņu ierosināta jauna krimināllieta: ”Bija prasība ierasties policijas iecirknī. Bet adresi norādīja militārā uzskaites un iesaukšanas birojs, nevis policijas iecirknis, pameklēju googlē. Un viņš nekur negāja,” viņš saka.
Lai izvairītos no problēmām ar militāro uzskaites un iesaukšanas biroju un vietējo policiju, Sorokins pārcēlās uz citu reģionu un, piesakoties medicīniskajai lapai, piesakoties darbā, norādīja tur savu īsto dzīvesvietas adresi. “Tūlīt pēc tam pie manis ieradās cilvēki civilās drēbēs, iepazīstināja ar sevi kā militārās reģistrācijas un iesaukšanas biroja darbiniekiem un vispirms aizveda mani uz policijas nodaļu, un no turienes aizveda uz Rostovas apgabalu,” stāsta Sorokins. Vairākas dienas mani vadāja mašīnā trīs civildrēbēs tērptu vīriešu pavadībā, un tad piedāvāja izvēlēties: “Vai nu tu tagad paraksti līgumu, vai arī tev kabatā nonāks maisiņš ar narkotikām,” viņš stāsta. Tāpēc Sorokins parakstīja līgumu, lai gan viņš nevēlējās dienēt brīvprātīgi.
Nelegālajā vervēšanā ir iesaistīti arī reģionālie nodarbinātības centri. Cilvēktiesību grupas “Pilsonis. Armija. Tiesības” direktors Sergejs Krivenko sacīja, ka viens no Novosibirskas apgabala iedzīvotājiem, kurš bija reģistrēts Nodarbinātības centrā, starp tām vakancēm, kuras tur būtu jāpiedāvā katru mēnesi, saņēma piedāvājumu strādāt par kājnieku. Nodarbinātības centrā vīrieti informēja, ka pabalstu saņemt par kājnieku tiek piedāvāts visiem vīriešiem, kuri reģistrēti kā bezdarbnieki.
Krivenko stāsta, ka Nodarbinātības centram nav tiesību sūtīt cilvēkus uz militārās reģistrācijas un iesaukšanas biroju. Ja persona ir saņēmusi šādu nosūtījumu, tai nav jāierodas militārajā reģistrācijas un iesaukšanas birojā, un viņš var sūdzēties prokuratūrā par nelikumīgu vervēšanu. Vairums cilvēku, kas līgumu ar Aizsardzības ministriju parakstījuši manipulāciju un maldināšanas dēļ, to nebūtu darījuši, ja būtu iepriekš zinājuši patiesību – ka kaujās būs jāpiedalās tieši frontes līnijā, norāda cilvēktiesību aktīvisti.
Ieslodzīto un apsūdzēto vervēšana
Līdz 2023. gada sākumam ieslodzīto vervēšanu galvenokārt veica ”Vāgnera” PMC, tā dibinātājs Jevgeņijs Prigožins apgalvoja, ka kara dalībnieki pēc sešu mēnešu dienesta PMC tiks atbrīvoti ar apžēlošanas procedūru. Tad ar Aizsardzības ministrijas starpniecību legalizēja vervēšanu kolonijās. Kopš 2024. gada pavasara ir kļuvis likumīgi nosūtīt karā apsūdzētos, kuriem, pateicoties līguma parakstīšanai, tiek apturētas krimināllietas un atcelts preventīvais līdzeklis, bet no oktobra – arī apsūdzētajiem . Tas ir, noziegumu izdarīšanā apsūdzētie un tie, kuru lietas jau tiek izskatītas tiesā, var doties uz fronti tieši no pirmstiesas izolatora vai no mājas aresta.
“Es runāju ar visiem dezertieriem, un, ja tas ir bijušais ieslodzītais, es vienmēr jautāju, cik daudzi kopā ar viņu devās uz fronti no kolonijas – viņi man atbild, ka aizbrauca no 50 līdz 75 cilvēkiem. Un šādi ešeloni regulāri izbrauc gandrīz no katras kolonijas,” stāsta Čuviļajevs. “Un tagad viņi ir legalizējuši to cilvēku vervēšanu, par kuriem notiek tikai izmeklēšana: viņi vēl nav atzīti par vainīgiem, par šādu personu vispār var būt jebkurš, arī tas, kurš tika apturēts ar narkotiku maisiņu un aizturēts.
Vervēšana pirmstiesas aizturēšanas izolatorā ir kļuvusi par sistēmu, saka Čuviļajevs. Daudziem no pirmstiesas izolatorā savervētajiem mutiski tiek solīts, ka viņus varēs atbrīvot pēc gada, turklāt cilvēkiem tiek garantēts, ka izmeklētājs iesniegs lūgumu par krimināllietas izbeigšanu apmaiņā pret gadu dienestā.
Turklāt saskaņā ar likumu personas sodāmību var dzēst tikai ar nosacījumu, ka tā ir saņēmusi valsts apbalvojumu, atkāpusies no amata vai beidzas “SMO” (bet atkāpties no līgumdienesta ir gandrīz neiespējami pat ar būtiskām traumām).
Brīvprātīgo vienības
BARS (valsts kaujas armijas rezerves) brīvprātīgo vienība parādījās 2021. gadā. Tad Aizsardzības ministrija piedāvāja militāro dienestu beigušajiem slēgt līgumu uz trim gadiem, kura ietvaros ik mēnesi bija jāiziet apmācības un reizi gadā jāatskaitās militārajās mācībās, par to saņemot algu.
Bet jau 2022. gada martā sāka veidot BARS brīvprātīgo vienības dalībai karā Ukrainā, un tā paša gada rudenī tās tika pielīdzinātas statusā un pabalstos līgumā esošajiem militārpersonām. Šīs vienības, pēc Krievijas Aizsardzības ministrijas ziņojumiem, piedalījās kaujās Krievijas okupētajās teritorijās.
2024. gada rudenī tika nolemts izveidot atsevišķas BARS pierobežas nodaļas: BARS – Kurska, BARS – Belgoroda un BARS – Brjanska. Pēc Aizsardzības ministrijas vadītāja vietnieka Junusa-Beka Jevkurova teiktā, šīm trim vienībām vajadzētu “palīdzēt gubernatoru operatīvajiem štābiem”: palīdzēt evakuācijā, apsargāt kontrolpunktus, tiltus un citus objektus, cīnīties ar droniem un sabotāžas un izlūkošanas grupām.
Tomēr cilvēktiesību aktīvisti uzskata, ka situācija var mainīties jebkurā brīdī un cilvēki, kas parakstījuši līgumus ar BARS vienībām pierobežas reģionos, varētu tikt nosūtīti aizbāzt caurumus frontē.
“Līguma parakstīšanu ar BARS viņi pasniedz kā pievienošanos kaut kādam elites veidojumam, bet patiesībā tā ir līguma parakstīšana ar Aizsardzības ministriju. Un šos cilvēkus jebkurā brīdī var nosūtīt uzbrukumā,” saka Čuviļajevs. Un, lai gan vēl nav zināms par tādiem gadījumiem, kad brīvprātīgie no pierobežas BARS vienībām tiktu nosūtīti uz kaujas zonu, patiesībā to var izdarīt tāpat kā ar “veco” BARS vienību brīvprātīgajiem.
Rekrutēšana BARS visā valstī notiek jau ilgu laiku, kopš šī rudens tā ir pastiprinājusies teritorijās, kas robežojas ar Ukrainu: piemēram, Belgorodas apgabalā un Krimā . Belgorodas apgabala iedzīvotāji tika mudināti pievienoties BARS, tostarp ar SMS palīdzību.
Cilvēktiesību grupa “Pilsonis. Armija. Tiesības” saņēma lūgumu no 19 gadus veca brīvprātīgā, kurš domāja, ka iekārtojas darbā BARS brīvprātīgo vienībā: “Es parakstīju līgumu, neapzinoties, uz ko es eju. Militārās reģistrācijas un iesaukšanas birojs solīja, ka iekļūšu BARS un strādāšu pie datora. Patiesībā es nokļuvu pie šturmētājiem, atrados frontes līnijā un šobrīd atrodos slimnīcā ievainojuma dēļ. Padomājot, es sapratu, ka karš nav priekš manis. 19 gadu vecumā vēl ir par agru, es gribu doties mājās pie savas ģimenes.
Jauniesaucamo iebiedēšana
Cilvēktiesību projektā “Aicinājums uz sirdsapziņu” pēc saņemtajiem pieprasījumiem ir sniegti piemēri, kā obligātā dienesta karavīri tiek pārliecināti un piespiesti slēgt līgumus: saka, ka līgumdienests ir izdevīgāks par noteiktu laiku, jo var nopelnīt, vai arī viņiem apliecinu, ka ir alternatīva obligātajam dienestam bez piedalīšanās karā, pārliecina, ka iesaucamie tiks mobilizēti jebkurā gadījumā, labāk uzreiz slēgt līgumu un saņemt par to naudu, saka, ka līgums var būt īstermiņa (no trīs mēnešiem). Līgumu parakstījušos sola atstāt vienībā un draud, ka līgumu neparakstījušos nosūtīs uz kaujas zonu.
Gadās, ka iesauktajiem draud ar kriminālsodu par atteikšanos parakstīt līgumu, izmantojot to, ka viņi pietiekami labi neizprot likumus un atrodas informācijas vakuumā, jo nespēj regulāri sazināties ar tuviniekiem.
Ar šādu lietu projektu “Pilsonis. Armija. Tiesības” uzrunāja kāda jauniesaucamā māte: “Viņš raud un saka, ka viņam nebija nodoma nekur brīvprātīgi darboties. Viņš gribēja tikai pildīt militāro dienestu. Viņam draudēja cietumsods no pieciem līdz septiņiem gadiem, un viņam bija jāparaksta daži rīkojumi un dokumenti. Tagad viņš atrodas kazarmās, un tur saka, ka viņi steidzami dos zvērestu un dosies uz poligonu, un pēc trim mēnešiem viņi tiks nosūtīti uz ”SMO” uzbrukuma nodaļu.
Līdzīgs incidents notika novembra sākumā Čeļabinskas apgabalā: trīs obligātā dienesta karavīri mēnesi pēc iesaukšanas sūdzējās par iebiedēšanu un spiedienu. Pēc iesaucamo vecāku stāstiem, viņiem draudēja ar nosūtīšanu uz Belgorodas apgabalu un tika apliecināts, ka lielākā daļa karavīru no turienes dzīvi neatgriežas. “Viņiem teica, ka bez līguma jūs atgriezīsities ar 200. kravu. Pa vienam viņi tos izveda ierindas priekšā, nostādīja miera stājā un teica: “Zini, tava māte atnāks, un tu viss saplosīsits un sadalīts.” Viņiem nepārtraukti rādīja filmu “9. rota” un visu dienu turēja iekštelpās,” notikušo stāstīja iesauktā māte.
“Tad šīs vienības darbinieks uzaicināja uz sarunu manu dēlu un viņa kolēģi un piedāvāja sniegt palīdzību, lai paliktu šajā militārajā vienībā. Viņš apliecināja, ka parakstot nepieciešamo dokumentu uz kaujas zonu viņi netiks nosūtīti, bet paliks visu gadu dienēt militārās vienības Nr.93992 “Čebarkula-12” atrašanās vietā,” sacīja cita iesaucamā tēvs.
Pēc iesaucamo teiktā, viņiem netika dots laiks izlasīt dokumentus, kas viņiem tika doti it kā aizsardzībai un nodrošinātu palikšanu konkrētā vienībā, kā arī liegts uzrakstīt atteikumu.
Šādi spiediena gadījumi uz iesauktajiem kļuvuši par ļoti ierastu praksi, norāda cilvēktiesību aktīvisti. Ja iepriekš pirms līguma noslēgšanas ar Aizsardzības ministriju jauniešiem bija jāpabeidz augstskola vai tehnikums vai vismaz jānodienē vismaz trīs mēneši, tad no 2023.gada pavasara ir atļauts slēgt līgumus par militāro dienestu tūlīt pēc skolas.
Solījumus par vieglāku dienesta formu, dienestu noteiktā vienībā vai īstermiņa līgumu, kas tiek mutiski doti iesauktajiem, nav iespējams izpildīt. Cilvēki, kuri ir noslēguši līgumu ar Aizsardzības ministriju, tiek uzskatīti par brīvprātīgajiem, kuri ir gatavi dienēt “līdz militārā dienesta beigām”, viņus var nosūtīt jebkur, ieskaitot frontes līniju, un nozīmēt jebkuros amatos.
