”Man ir vienalga, cik bieži man tas jāsaka: karš Ukrainā var beigties tikai ar Vladimira Putina sakāvi. Krievijas spēki ir jāatspiež uz de facto robežām 24. februārī. Nekādā gadījumā Volodimirs Zeļenskis vai ukraiņu tauta nevarētu pieņemt citu iznākumu pēc pārciestās mežonības. Zeme par mieru nav dalāma, pat ja Putina kungs to piedāvātu un pat ja viņam uzticētos”.
”Tā kā karš var beigties tikai vienā veidā, jautājums ir par to, cik ātri mēs nonākam līdz neizbēgamam noslēgumam. Tas ir visu interesēs, arī Krievijas interesēs, lai Putina kunga nelaimes priekškars pēc iespējas ātrāk nolaistos. Ne 2025., ne 2024., bet 2023. gadā”. Lielbritānijas bijušais premjerministrs Boriss Džonsons par to raksta slejā Wall Street Journal.
Par ukraiņiem
“Tā kā karš var beigties tikai vienā veidā, jautājums ir par to, cik ātri mēs sasniedzam neizbēgamo galu. Pasaule nevar turpināt skatīties, kā ukraiņus terorizē raķetes un bezpilota lidaparāti. Tas ir morāls riebums, kad miljoniem cilvēku nakti no nakts paliek bez apkures, elektrības vai ūdens “Nemaz nerunājot par nepārtrauktu civiliedzīvotāju slepkavošanu. Un jo ilgāk Putins turpinās savus bezjēdzīgos uzbrukumus, jo ilgāk turpināsies globālā ekonomiskā krīze,” viņš rakstīja.
Par Krievijas gāzi
Pastāv nopietnas briesmas. Visiem, kas rēķinās ar Krievijas gāzes piegādi, šī ziema būs ļoti grūta, taču, pateicoties milzīgajam organizatoriskajam darbam pie gāzes rezervju uzkrāšanas, mēs to pārdzīvosim. Lielas problēmas radīsies nākamajā ziemā, kad šie krājumi būs izsmelti un tos būs grūtāk papildināt.
“Dažas Eiropas valstis steidzas būvēt papildu vēja enerģijas resursus, taču arī tie nebūs gatavi, un mums noteikti nebūs vairāk civilo kodolreaktoru. Vai tiešām mēs nogaidīsim un ļausim šai lietai ritēt savu gaitu, līdz Putins atjaunos dažas savas ietekmes sviras. Ir laiks steidzami apsvērt, ko vēl Rietumi var darīt, lai palīdzētu ukraiņiem sasniegt savus militāros mērķus vai vismaz padzītu krievus no Ukrainas teritorijām. Tas ir vienīgais ticamais pamats, uz kura var sākt runāt par nākotni,” viņš teica.
Par palīdzību Ukrainai
Amerikas ieguldījums bija milzīgs – militārā palīdzība vismaz 17 miljardu dolāru apmērā. Apvienotā Karaliste nodrošināja aptuveni 2,3 miljardus mārciņu. Citas valstis ir aktivizējušās.
“Es zinu, ka šīs izmaksas ir sāpīgas finanšu ierobežojumu laikā, taču laiks ir nauda, un jo ilgāk tas turpināsies, jo vairāk mēs visi maksāsim par militāro atbalstu. Tāpēc sadalīsim slogu un paātrināsim risinājumu pieņemšanu. Pirmkārt, panāksim ukraiņiem nepieciešamo palīdzību pret uzbrukumiem no gaisa. Kijivai ir vajadzīgi bezpilota lidaparāti, lai atklātu dronu un raķešu palaišanas vietas, kā arī pretgaisa raķetes,” turpināja politiķis.
Par Krievijas iespējamo kodolieroču izmantošanu
Vladimirs Putins zina, ka nevar izmantot kodolieročus vai citus masu iznīcināšanas ieročus. Viņš zina par sekām.
“Patiesība ir tāda, ka viņš baidās no eskalācijas. Tie nebija draudi no Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, kas viņu “provocēja” uz iebrukumu. Tā bija Rietumu gadu desmitiem ilga inerce un vilcināšanās par Ukrainas statusu. Rietumi šo neveiksmi atpirka. ar satriecošu saskaņotības izrādi kopš februāra Mums ir jābūt stiprākiem un drosmīgākiem,” raksta Džonsons.
