Pēc Bloomberg aptaujāto analītiķu domām, Krievijas gāzes tranzīta pārtraukšana caur Ukrainu, sākot ar nākamo gadu, izraisīs gāzes rezervju patēriņa paātrināšanos Eiropā un tās sadārdzināšanos, kas ietekmēs arī kopējo inflāciju.
Bloomberg norādīja, ka gāzes cenas Eiropā šogad jau ir pieaugušas par 45%, radot spiedienu uz mājsaimniecībām un nozarēm, kas saskaras ar lielāko inflācijas lēcienu pēdējo gadu desmitu laikā, un Krievijas cauruļvadu gāzes piegādes pārtraukšana caur Ukrainu varētu šīs problēmas saasināt.
Nākotnes cenas gāzes piegādēm nākamgad jau ir pieaugušas, un daži tirgotāji lēš, ka Ukrainas tranzīta likvidēšanas efekts būs papildu 10 eiro par megavatstundu enerģijas, kas saražota, sadedzinot dabasgāzi.
Papildu negatīvs faktors ir tranzīta pārtraukšana ziemā, kad aukstā un bezvēja laika dēļ gāzes rezerves izsīkst ātrāk. Tas var apgrūtināt pietiekamu krājumu uzkrāšanu nākamajai aukstajai sezonai.
Analītiskā uzņēmuma MET Group apskatā norādīts, ka augstās gāzes cenas ietekmēs rūpniecības uzņēmumu konkurētspēju un Eiropas ekonomikas rādītājus, un iespējamais gāzes pieprasījuma kāpums Eiropā vai Āzijā varētu radīt papildu spiedienu tirgū.
Saskaņā ar Energy Aspects datiem, lai gan 15 miljardi kubikmetru gāzes gadā, ko Krievija pašlaik caur Ukrainu piegādā Centrāleiropai, veido mazāk nekā 5% no kopējā Eiropas patēriņa, šī apjoma zudums palielinās spriedzi tirgū un paaugstinās cenas pasaulē. zilā degviela.
Bloomberg norādīja, ka, neskatoties uz Eiropas centieniem diversificēt savu enerģētikas portfeli pēdējo trīs gadu laikā pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai, enerģijas cenas joprojām ir ļoti jutīgas pret jebkādu risku. Āzijas valstu pieaugošie sašķidrinātās dabasgāzes iepirkumi un gāzes krātuves paplašināšana Ķīnā, kas ir pasaulē lielākā degvielas importētāja, ir palielinājusi globālo konkurenci dabasgāzes jomā.
Bloomberg arī atsaucās uz Slovākijas premjerministra Roberta Fico neseno aprēķinu, kurš norādīja, ka enerģijas cenu kāpums Eiropas mājsaimniecībām un uzņēmumiem izmaksās papildu 40-50 miljardus eiro gadā par gāzi un papildu 60-70 miljardus eiro par elektroenerģiju.
Aģentūra norādīja, ka energoresursu cenu nestabilitāte ir palēninājusi Eiropas ekonomikas atveseļošanos no krīzes, neļaujot uzņēmumiem un mājsaimniecībām labāk plānot savus izdevumus. Atsevišķi sarežģītā situācija tiek atzīmēta Vācijā, kur daudzi rūpniecības uzņēmumi bija spiesti apturēt vai samazināt ražošanu šīs kategorijas izmaksu pieauguma dēļ.
Tajā pašā laikā Eiropas Centrālā banka ir tuvu mērķim samazināt inflāciju līdz 2% gadā, kas ļaus pazemināt procentu likmes, tādējādi stimulējot ekonomikas izaugsmi, un gāzes cenu kāpums, ja tāds notiks, būs daudz mazāk pamanāms nekā enerģētikas krīzes laikā.
