Ukrainai ir seši mēneši laika, lai atgrieztu Krievijas okupētās teritorijas. Pēc tam Rietumi mēģinās piespiest Kijevu sākt miera sarunas, raksta Vācijas laikraksts Bild, atsaucoties uz avotiem ASV un Vācijas valdībā.
Pēc viņu domām, tas notiks, ja Ukrainas bruņotie spēki kaujas laukā nesasniegs ievērojamus panākumus. “Gan ASV, gan Vācijā valdība aiz slēgtām durvīm apgalvo, ka Ukrainai līdz rudenim ir jāatgūst teritorijas. Ja tas neizdosies vai izdosies tikai daļēji, spiediens piespiest sarunas tiks palielināts,” teikts izdevumā.
Ķīnas Ārlietu ministrija 24.februārī publicēja “miera plānu” ar priekšlikumiem Ukrainas konflikta atrisināšanai. Tas sastāv no 12 priekšmetiem. To vidū ir pamiers, miera sarunas, suverenitātes un neatkarības garantijas visām valstīm, kā arī “militāro bloku paplašināšanas” un “vienpusējo sankciju” noraidīšana.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka Ķīnas plānā ir punkti, pie kuriem var strādāt, lai gan viņš nepiekrīt “dažām domām”. Vienlaikus viņš vērsa uzmanību uz to, ka dokumentā nav ietverts galvenais nosacījums Krievijas karaspēka izvešanai no Ukrainas. Zelenskis arī paziņoja par nodomu tikties ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, lai turpinātu apspriest šo iniciatīvu.
NATO bija skeptiski noskaņota pret Ķīnas plānu. Bloka ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norādīja, ka Pekina nav nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā, tāpēc “viņam nav nekādas uzticības”.
ASV prezidents Džo Baidens noraidīja Ķīnas priekšlikumu vispār. “Ja Putins viņam aplaudē, kā tas var būt labi? Es nejokoju. Es esmu ļoti nopietns. Es neredzēju neko, kas liecinātu, ka Ķīnas plāna īstenošana būtu izdevīga vismaz kādam citam, izņemot Krieviju, ” viņš sacīja .
Krievijas Ārlietu ministrija apstiprināja Ķīnas iniciatīvu, taču nepieminēja Putinam neērtos noteikumus. Departamenta oficiālā pārstāve Marija Zaharova runāja tikai par “drošības nedalāmību” un sankciju “neleģitimitāti”, reaģējot uz iebrukumu Ukrainā. Irāna arī atbalstīja Ķīnas miera plānu.
Pasaules līderi Krievijas iebrukuma gadadienā pastiprināja diskusijas par kara izbeigšanu Ukrainā. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans vēlreiz aicināja Vladimiru Putinu pārtraukt uguni un nodibināt taisnīgu mieru bez turpmākiem upuriem. Savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclers Olafs Šolcs Zelenskim ieteica sēsties pie sarunu galda ar Krieviju.
Ukraina plāno uzsākt pretuzbrukumu pavasarī. Decembra vidū Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs paziņoja, ka viņam nepieciešami 300 tanki, 700 kājnieku kaujas mašīnas un 500 haubices, lai “sasniegtu 2022.gada 23.februāra stāvokli”.
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Kirils Budanovs apgalvoja , ka galvenais mērķis ir atgriezties pie 1991. gada robežām, tas ir, visu teritoriju, tostarp Donbasa un Krimas, atbrīvošana. Pēc viņa teiktā, kaujas būs “karstākās” martā, un pēc tam Ukrainas bruņotie spēki “nodarīs Krievijai galīgu sakāvi”.
Nesen Pentagona vadītājs Loids Ostins sacīja , ka Ukrainas sabiedrotie palīdzēs padarīt Ukrainas Bruņoto spēku pretuzbrukumu pēc iespējas veiksmīgāku, un solīja atbalstīt Kijivu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Viņš arī norādīja, ka kopš iebrukuma sākuma Rietumi ir nodrošinājuši Ukrainas bruņotos spēkus ar nāvējošiem ieročiem kopumā 50 miljardu dolāru vērtībā.
