Prezidents Vladimirs Putins Centrālajā klīniskajā slimnīcā nokļuva 2022. gada aprīlī pēc tam, kad Ukraina atteicās kapitulēt karā un Krievijas armija bija spiesta izvest karaspēku no Kijivas. Tas kļuva zināms no intervijas ar aizbēgušo Federālā drošības dienesta (FSO) kapteini Gļebu Karakulovu, kuru publicēja Hodorkovska medijs ”Dosje”.
Saskaņā ar virsnieka teikto, kurš kopš 2009. gada bija prezidenta komunikāciju biroja inženieris, Putinam nebija īpašu veselības problēmu, izņemot vecumu. Turklāt prezidents rūpīgi uzrauga savu stāvokli un regulāri veic medicīniskās pārbaudes, bet visi, kas ar viņu strādā, atrodas karantīnā un veic PCR testus “gandrīz vairākas reizes dienā”.
“Putinam ir ikgadējas medicīniskās pārbaudes. … Parasti jau iepriekš zinām, ka jāveido pieslēgums Centrālajā klīniskajā slimnīcā. Bet tad tas bija kaut kā negaidīti un ne ierastajā laikā. Parasti šī medicīniskā pārbaude ir vasaras beigās vai rudens sākumā. Bet tajā gadā tas bija aprīlī. Vienkārši 2022.gada 9. maijā es biju “tīro” listē. Man nosacīti rīt bija paredzēts doties karantīnā, bet šodien man saka: “Steidzami, tu nekur nebrauksi, … tu tagad dosies uz Centrālo klīnisko slimnīcu,” sacīja Karakulovs.
Zīmīgi, ka aptuveni tajā pašā laikā Krievijas galvenā cenzūras aģentūra Roskomnadzor sāka vākt informāciju par publikācijām, kas veltītas prezidenta veselībai.
Tajā pašā laikā Karakulovs neapstiprināja runas par Putina letālo slimību, norādot, ka, cik viņam zināms, ar prezidenta veselību “nav nekā tik superkritiska”, taču valsts vadītājam par to ir nopietnas bažas.
Tāpat, pēc virsnieka vārdiem, Putins baidās par savu dzīvību. Piemēram, oktobra braucienā uz samitu Kazahstānā viņš pieprasīja, lai speciālas komunikācijas tiktu ierīkotas nevis birojā vai vēstniecības sanāksmju telpā, kā tas bija iepriekš, bet bumbu patvertnē. Karakulovs šādus pasākumus skaidro ar “paranoju”.
Par Putina garīgās, nevis fiziskās veselības problēmām liecina arī tas, ka katrā komandējumā viņš ņem līdzi sarunu kabīni – 2,5 metrus augstu kubu, no kura var droši zvanīt.
Pēc Karakulova teiktā, turklāt visās Putina rezidencēs biroji ir vienādi iekārtojumi, lai pēc televīzijas pārraides nebūtu iespējams saprast, kur šobrīd atrodas prezidents. Kā sacīja virsnieks, Putins izliekas, ka pārvietojas starp pilsētām, zem kamerām nosūtot tukšu lidmašīnu no Sočiem, “lai sajauktu ārvalstu izlūkdienestus”, bet pats paliek Bočarova Ručeja rezidencē.
Pavasarī Rietumu medijos masveidā tika publicētas publikācijas par Putina veselības problēmām. Britu tabloīds Daily Mirror, atsaucoties uz avotu FSB, rakstīja , ka prezidentam ir “smaga strauji progresējoša vēža forma”: viņš zaudē redzi, cieš no galvassāpēm un viņam trīc rokās. Arī žurnāla New Lines rakstā, atsaucoties uz vārdā nenosauktu Krievijas oligarhu, tika apgalvots , ka valsts galva ir “smagi slims ar asins vēzi”.
Aprīļa beigās The Sun ziņoja par Putina gaidāmo operāciju, viņa prombūtnes laikā valsti it kā uzticēja vadīt bijušajam FSB direktoram, tagad Drošības padomes sekretāram Nikolajam Patruševam.
Putina seja fotogrāfijās toreiz izskatījās pietūkusi. Mediji arī vērsa uzmanību uz viņa nedabīgo stāju, tiekoties ar aizsardzības ministru Sergeju Šoigu un kā viņš turējās pie galda. Kremlis informāciju par Putina slimību noliedza.
Aprīlī medijs ”Projekt” uzzināja, ka prezidentu regulāri pavada aptuveni 10 ārsti, tostarp vairogdziedzera vēža speciālisti. Starp pastāvīgajiem mediķu brigādes darbiniekiem ir reanimatologs Dmitrijs Verbovojs, otolaringologi Aleksejs Ščeglovs un Igors Jesakovs un ķirurgs Jevgeņijs Seļivanovs. Izmeklēšanā tika arī norādīts, ka Putins pēc Šoigu ieteikuma ķēries pie netradicionālām ārstniecības metodēm, jo īpaši pēc Šoigu ieteikuma, vannas no brieža ragu asinīm.
