Krievijas prezidents Vladimirs Putins var tikt gāzts militārā apvērsumā, jo Ukrainā notikušas vairākas neveiksmes, kas pret viņu vērsa ģenerāļus, oligarhus un izlūkdienestus. Šādu viedokli intervijā laikrakstam The Sun paudis bijušais CIP pretizlūkošanas vadītājs Džeimss Olsons.
Pēc ASV izlūkdienestu veterāna 30 gadus stāžu Olsona domām, Putins nopietni “kļūdījās aprēķinos”, pārvērtējot savu armiju un tās vadību, un tagad atrodas strupceļā – uzvara karā viņam diez vai ir iespējama, un bez tās Krievijas Federācijas prezidents nespēs saglabāt varu.
“Ja Putins paliks pie varas, būs ilgs karš, jo viņš nepadosies. Bet es nedomāju, ka Putins paliks pie varas. Es domāju, ka viņš tiks noņemts,” sacīja Olsons, piebilstot, ka viņš “neizslēdz” Krievijas prezidenta slepkavību.
Krievijas armijas zaudējumi Ukrainā vairojas un, pēc Olsona teiktā, ir 10 reizes lielāki par upuru skaitu padomju iebrukumā Afganistānā, kas izrādījās armijai neveiksmīgs un iezīmēja PSRS sabrukuma sākumu.
“Es uzskatu, ka ir ģenerāļi, kuri ir dziļi neapmierināti ar traģisko cilvēku bojāeju. Un viņi var sākt sacelšanos pret Putinu,” sacīja Olsons.
Viņš piebilda, ka šajā gadījumā Putinu varētu uzskatīt par “staigājošu līķi”, jo viņš “nepārdzīvos” militāru dumpi, kam varētu pievienoties citas elites.
“Es domāju, ka armijā, izlūkdienestos un oligarhu vidū ir spēcīga opozīcija Putinam,” sacīja Olsons, piebilstot, ka, tiklīdz Putins tiks “likvidēts”, karš Ukrainā nekavējoties beigsies.
70 gadus vecais Putins, kurš kļuva par prezidentu 2000.gadā, ir valdījis Krieviju visilgāk kopš Jozefa Staļina un pēc konstitucionālās reformas varētu palikt pie varas līdz 2036.gadam – gandrīz tikpat ilgi kā Roberts Mugabe, kurš vadīja Zimbabvi 38 gadus.
Kremlis jau ir sācis gatavošanos 2024.gada prezidenta vēlēšanām, kurās Putins vēlētos iegūt vairāk balsu nekā iepriekšējās pārvēlēšanas laikā, medijiem atklājuši avoti, kas pārzina situāciju.
Saskaņā ar tiem gubernatoriem tika uzdots nodrošināt 70% vēlētāju aktivitāti un 75% balsu “galvenajam kandidātam”. 2018. gada vēlēšanās CVK ziņoja, ka par Putinu ir saņemti 76,69% balsu, un vēlēšanās piedalījās 67,54%.
