ASV vadītais daudznacionālais kontingents var tikt iesaistīts karā Ukrainā, intervijā L’Express sacīja bijušais CIP direktors un bijušais ASV un NATO spēku komandieris Afganistānā Deivids Petreuss.
Pēc ģenerāļa domām, tas notiks, ja Krievija veiks “šokējošas un šausmīgas” darbības. Viņš neminēja piemērus, taču norādīja, ka tad rietumvalstis reaģēs “kā daudznacionāli spēki, ko vada ASV, nevis kā NATO armija”.
Tajā pašā laikā Petreuss uzskata, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins, visticamāk, neuzdrošināsies uz eskalāciju. “Krievijas spēki jau ir vājāki par Ukrainas spēkiem, un sliktākais, kas viņam vajadzīgs, ir plašāks konflikts,” viņš skaidroja.
Pēc ģenerāļa domām, šobrīd Ukrainas armijai ir stratēģiskas priekšrocības, un Krievijas Federācijā izsludinātā “daļēja mobilizācija” un selektīvais karastāvoklis situāciju būtiski ietekmēt nevarēs.
Pēc Limanas atbrīvošanas Deivids Petreuss sacīja, ka Putina kļūdas karā bijušas liktenīgas: “Viņš saskārās ar neatgriezenisku situāciju. Nekādas aneksijas, nekādi aizsegti kodoldraudi viņam nepalīdzēs izkļūt no situācijas, kurā viņš atrodas.
Petreuss arī brīdināja, ka ASV un NATO skarbi reaģēs uz Krievijas taktisko kodolieroču izmantošanu karā. Reaģējot uz šādu triecienu, sabiedroto spēki atspējos visu Krievijas armiju Ukrainā, tostarp okupētajā Krimā, kā arī floti Melnajā jūrā.
Līdzīgi paziņojumi par Kremļa kodoldraudiem izskanēja arī Baltajā namā, ES un NATO vadībā. ASV solīja Krievijai “katastrofu”, ES – armijas iznīcināšanu, NATO – ” bezprecedenta sekas “. Rietumvalstis izslēdza citus nosacījumus tiešai dalībai karadarbībā Ukrainā.
Nwsen kļuva zināms, ka ASV izvietoja elitāro gaisa desanta divīziju “Screaming Eagles” Eiropā, jo saasinājās spriedze starp Krieviju un NATO. 4700 karavīru mācībām tika pārvietoti uz militāro bāzi Rumānijā netālu no Ukrainas robežas. Vienlaikus divīzijas komandiera vietnieks brīdināja, ka nepieciešamības gadījumā viņi ir gatavi izsēsties Ukrainas teritorijā. Šāds solis būtu atbilde uz eskalāciju vai Krievijas uzbrukumu aliansei.
