Bērni, kuri aug ekonomiskā nabadzībā, var būt pakļauti bioloģiskām izmaiņām, kas saistītas ar paātrinātu novecošanos, atklāj Londonas Imperiālās koledžas pētījums, kas publicēts žurnālā The Lancet
Pētnieki analizēja datus no 1160 bērniem vecumā no 6 līdz 11 gadiem no visas Eiropas. Viņi izmantoja Starptautisko ģimenes labklājības skalu (kas ietver tādus parametrus kā savas istabas esamība un automašīnu skaits ģimenē), lai sadalītu dalībniekus trīs labklājības grupās – zema, vidēja un augsta.
Rezultāti parādīja, ka bērniem no turīgām ģimenēm telomēras (šūnu novecošanās marķieri) bija par 5 % garākas nekā viņu vienaudžiem no mazāk turīgām ģimenēm; meitenēm telomēras bija par 5,6 % garākas nekā zēniem; bērniem ar augstu ĶMI bija īsākas telomēras; un stresa hormona kortizola līmenis bija par 15–22 % augstāks bērniem no maznodrošinātām ģimenēm.
“Mūsu rezultāti liecina par skaidru saikni starp ģimenes labklājību un zināmu šūnu novecošanās marķieri, kur potenciāli mūža procesi veidojas bērna dzīves pirmajā desmitgadē. Tas nozīmē, ka dažiem bērniem viņu ekonomiskā situācija var radīt bioloģiski neizdevīgu stāvokli salīdzinājumā ar tiem, kuriem ir labāks dzīves sākums. Ja šī problēma netiks risināta, mēs bērnus nostādīsim uz mazāk veselīgu un īsāku mūžu,” sacīja pētījuma vecākais autors Dr. Olivers Robinsons
