Baltkrievijas Drošības padomes valsts sekretāra pirmais vietnieks Pāvels Muraveiko sacīja, ka Baltkrievijai ir pilnīgs pamats “izlauzties cauri koridoram” preču tranzītam caur Lietuvu. Par to, kā ziņo laikraksta “Vakara Minska”, viņš runāja ideoloģiskajā seminārā Minskas pilsētas izpildkomitejā.
Laikraksts publicēja apkopojumu, kas balstīts uz drošības dienesta amatpersonas runu par to, “kāda situācija attīstās Baltkrievijas Republikā” un kā valstij izdodas attīstīties sankciju apstākļos. Cita starpā Muraveiko minēja, ka Lietuva pārtrauca izsniegt tūristu vīzas baltkrieviem un slēdza dažas robežšķērsošanas vietas, kas it kā noveda pie transporta kustības kraha.
Īpašu ģenerāļa sašutumu izraisīja fakts, ka Lietuva “bloķēja tranzītu no Baltkrievijas” – acīmredzot tas attiecas uz preču tranzītu caur Lietuvas teritoriju uz Krievijas Kaļiņingradas apgabalu (“Suvalku koridoru”), kā arī Baltkrievijas mēslojuma tranzītu un pārkraušanu Lietuvas ostās. Šie ierobežojumi tika ieviesti 2022.gada februārī, vēl vienu gadu iepriekš Lietuva aizliedza naftas produktu tranzītu un pārkraušanu no Baltkrievijas.
”Lietuva mums faktiski aizliedza pārvest preces pāri robežai. Saskaņā ar visām starptautisko tiesību normām šāds solis attiecināms uz ekonomisko agresiju. No banālas loģikas viedokļa mums ir viss pamats ar ieroču spēku izgriezt mums vitāli svarīgu koridoru,” sacīja Drošības padomes pārstāvis.
Viņaprāt, “citos apstākļos” neviens pasaulē Baltkrieviju par šādu rīcību pat nebūtu nosodījis. Taču pašreizējos apstākļos Baltkrievija acīmredzot neriskēs “izsist cauri koridoru” “bezprecedenta Rietumu spiediena” dēļ, skaidroja militārists.
Viņš arī atzina, ka valstij ir zināmas ekonomiskās problēmas. Taču viņš apliecināja, ka tās visas tiek atrisinātas.
”Ir problēmas ar rezerves daļu piegādi un atsevišķiem resursiem, ar produkcijas realizāciju. Dažkārt problēmas rodas ar vietējo darbinieku pilnu nodarbinātību vai algu izmaksu. Tā ir objektīva realitāte. Šāda veida informācija tiek sistemātiski paziņota valsts un reģionu vadībai. Līdz ar to valsts iestādes spēj veikt nepieciešamos
atbildes pasākumus, lai stabilizētu situāciju un novērstu ekonomikas sabrukumu.
Muraveiko “ar zināmām bažām atzīmēja” manāmo Baltkrievijas rubļa devalvāciju pret ārvalstu valūtām, kas atspoguļojas cenu kāpumā. Bet šeit, pēc viņa teiktā, nav par ko uztraukties: sak, saskaņā ar pieņemto “starptautisko praksi”, ja valūta devalvējas 10% robežās, tad “valsts ekonomika darbojas normāli”.
“Un šeit mēs izskatāmies diezgan labi,” apliecināja Drošības padomes valsts sekretāra vietnieks.
